SAEIMAS PREZIDIJAM

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (25)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

„Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”.

Atbalstīts

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2003, 115., 183.nr.; 2005, 108., 201.nr.; 2006, 98.nr.; 2007, 56., 103.nr.; 2008, 177.nr.; 2009, 97., 100., 155., 193.nr.) šādu grozījumu:

redakcionāli precizēts

Izdarīt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2003, 115., 183.nr.; 2005, 108., 201.nr.; 2006, 98.nr.; 2007, 56., 103.nr.; 2008, 177.nr.; 2009, 97., 100., 155., 193.nr.) šādus grozījumus:

2.pants.

(..)

(3) Šā likuma noteikumi nav piemērojami Valsts meža dienesta apsaimniekotajos zinātniskās izpētes mežos, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Dabas aizsardzības pārvaldes un valsts izglītības iestādes, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, apsaimniekotajos valsts mežos iegūtās produkcijas atsavināšanai.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu atsavina valsts mežu produkciju. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Valsts meža dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un valsts izglītības iestādes, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti šo valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumos.

2

3

Finanšu ministrs A.Vilks

Aizstāt 2.panta trešajā daļā teikumu: „Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu atsavina valsts mežu produkciju." ar teikumu „Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu atsavina valsts mežu produkciju, nodrošinot svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 2.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina valsts mežu produkciju.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.3

Atbalstīts

1. Izteikt 2.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina valsts mežu produkciju.”

4.pants.(1)...(3)

(4) Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas:
1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei;
2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;
3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;

4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;

5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā un ja viņš vēlas nopirkt dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar valsti vai pašvaldību;

8) persona, kurai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā ir izbeigtas zemes lietošanas tiesības un ar kuru pašvaldība ir noslēgusi zemes nomas līgumu, ja šī persona vēlas nopirkt zemi, kas bijusi tās lietošanā un par ko ir noslēgts zemes nomas līgums.

 (5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz kārtību, kādā šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu, un kārtību, kādā tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai.

4

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 4. panta ceturtās daļas 7. punktā vārdus „valsti vai pašvaldību” ar vārdiem „publisku personu”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 4. panta ceturtās daļas 7. punktā vārdus „valsti vai pašvaldību” ar vārdiem „publisku personu”.

16.pants. (1) Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants). Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta izsoles noteikumos norādītajā bankas kontā.

(2) Juridiskā persona, arī personālsabiedrība, iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu, attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi un attiecīgā valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).

(3) Ja izsoles noteikumos ir paredzēts nekustamā īpašuma nomaksas pirkums vai īpaši izmantošanas nosacījumi, Latvijā reģistrēta juridiskā persona iesniedz dokumentu par to, ka tā ir samaksājusi likumā paredzētos nodokļus, nodevas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus, bet ārvalstu juridiskā persona — to apkalpojošās Latvijas vai ārvalsts bankas izziņu par finanšu resursu pieejamību. Ja nepieciešams, no attiecīgā valsts reģistra iestādes var pieprasīt zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par šīs juridiskās personas gada pārskatu.

(4) Ārvalstīs izsniegti dokumenti tiek pieņemti, ja tie noformēti atbilstoši Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem.

(5) Ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, izsoles rīkotājs sastāda to personu sarakstu, kuras ir izpildījušas izsoles priekšnoteikumus.

5

6

7

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 16.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants), bet atkārtotas izsoles gadījumā - izsoles sākumcenas.”

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība, iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu, attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi un, pēc institūcijas, kura organizē mantas atsavināšanu, pieprasījuma, — attiecīgā valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas). Institūcija, kura organizē mantas atsavināšanu, no izsoles dalībnieka pieprasa attiecīgā valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību, ja tā šādu informāciju publiskajās datubāzēs iegūt nevar.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība, iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu un attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi. Ja institūcija, kura organizē mantas atsavināšanu, publiskajās datubāzēs nevar iegūt informāciju par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību, tā ir tiesīga papildus pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).”

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.7

Atbalstīts

3. 16.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants), bet atkārtotas izsoles gadījumā – no izsoles sākumcenas.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu un attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi. Ja institūcija, kura organizē mantas atsavināšanu, publiskajās datubāzēs nevar iegūt informāciju par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību, tā ir tiesīga papildus pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).”

30.pants. (1) Piedāvātā augstākā summa, atrēķinot naudā iemaksāto nodrošinājumu (16.pants), jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu.

(2) Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (16.pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

8

9

10

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Piedāvātā augstākā summa jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta pirkuma summā.”

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt 30.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss ne mazāk kā 10 procentu apmērā no piedāvātās augstākās summas. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 30.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss ne mazāk kā 10 procentu apmērā no piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 10

Atbalstīts

4. 30.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Piedāvātā augstākā summa jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta pirkuma summā.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss ne mazāk kā 10 procentu apmērā no piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

34.pants. (1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.

(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina septiņu dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.

11

12

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 34.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu desmit dienu laikā pēc izsoles.

(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina desmit dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 34.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

5. Izteikt 34.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.”

36.pants.

(..)

(3) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī likumiskos procentus un līgumsodu 0,1 procenta apmērā par katru nokavēto dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī līgumā nodibina ķīlas tiesības nesamaksātās summas apmērā vai paredz citu saistību nodrošinājumu. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

13

14

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 36.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī maksu par atlikto maksājumu sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 36.panta trešās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

„Pircējs maksā arī maksu par atlikto maksājumu sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.14

Atbalstīts

6. Izteikt 36.panta trešās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

„Pircējs maksā arī maksu par atlikto maksājumu sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā.”

42.pants. (1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.

(2) Atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā. Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības var noteikt, kādas valsts pārvaldes funkcijas vai atvasinātas publiskas personas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredzēt nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots publiskas personas funkciju veikšanai, valsts vai atvasinātā publiskā persona, kurai nekustamais īpašums bez atlīdzības nodots, šo īpašumu bez atlīdzības nodod atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.

(3) Publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā.

(4) Publiskas personas kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.

15

16

17

18

19

20

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 42.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā var noteikt, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādītās funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.

(2) Atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā. Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības var noteikt, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasinātā publiskā persona, kurai nekustamais īpašums bez atlīdzības nodots, šo īpašumu bez atlīdzības nodod atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 42.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 42.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādītās funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 42.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 42.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.”

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt 42.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja publiska persona piedalās atvasinātas publiskas personas valsts pārvaldes funkcijas veikšanā, atvasināta publiska persona bez atlīdzības nodod publiskas personas īpašumā valsts pārvaldes funkcijas veikšanas nodrošināšanā izmantoto nekustamo īpašumu, ja nekustamais īpašums ir pielāgots attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas veikšanai, to pieprasa publiska persona un abas puses spēj par to vienoties. Tāds pats pienākums ir publiskai personai, ja tās valsts pārvaldes funkcijas veikšanā piedalās atvasināta publiska persona.

(2²) Ja publiskas personas funkcijas izpilde tiek nodota citai publiskai personai, publiskas personas, kura beidz pildīt funkciju, pienākums ir bez atlīdzības nodot tās īpašumā esošo funkcijas veikšanas nodrošināšanā izmantoto nekustamo īpašumu tai publiskai personai, kura turpmāk pildīs publiskas personas funkciju, ja nekustamais īpašums ir pielāgots un izmantojams attiecīgās funkcijas veikšanai un to pieprasa tā publiska persona, kura turpmāk pildīs publiskas personas funkciju.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos Nr. 16, 17, 18, 19

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

7. 42.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādītās funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.”

44.¹ pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija mēneša laikā pēc nosacītās cenas apstiprināšanas nosūta personai, kurai ir apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu. Paziņojumā norāda:

1) zemesgabala adresi un kadastra apzīmējumu;

2) zemesgabala kopējo platību;

3) zemesgabala cenu;

4) maksāšanas līdzekļus;

5) zemesgabala pirkuma samaksas nosacījumus;

6) dokumentus un ziņas, kas iesniedzamas atsavināšanu veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.

(2) Atsavināšanas paziņojumā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lūdz personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, četru mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas:

1) sniegt atbildi, norādot vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu;

2) samaksāt visu pirkuma maksu vai — nomaksas pirkuma līguma gadījumā — avansu 10 procentu apmērā no pirkuma maksas.

(3) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona sniedz atbildi un lūdz noslēgt pirkuma līgumu pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija organizē attiecīgā zemesgabala novērtēšanu tikai pēc tam, kad pirmpirkuma tiesīgā persona iemaksājusi avansu 10 procentu apmērā no iepriekšējā atsavināšanas paziņojumā norādītās pirkuma maksas. Pēc nosacītās cenas apstiprināšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija nosūta pirmpirkuma tiesīgajai personai jaunu atsavināšanas paziņojumu.

(4) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona pēc atkārtotā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas nenoslēdz pirkuma līgumu, no iemaksātā avansa tiek ieturēti izdevumi par zemesgabala novērtēšanu.

21

22

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt 44.¹pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārdodot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī maksu par atlikto maksājumu sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

(6) Ja apbūves īpašnieks pirkuma līguma, pērkot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, darbības laikā atsavina apbūvi, pirkuma līgumu izbeidzot pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa, aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu un nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem apmērā, izņemot, ja tiek noslēgts pirkuma līguma pārjaunojuma līgums.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 44.¹pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārdodot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī maksu par atlikto maksājumu sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kura organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

(6) Ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), tad šā līguma izbeigšanas gadījumā pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa, aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu un nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem apmērā, izņemot gadījumu, kad tiek noslēgts nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.22

Atbalstīts

8. Papildināt 44.¹pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārdodot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī maksu par atlikto maksājumu sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kura organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

(6) Ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), tad šā līguma izbeigšanas gadījumā pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa, aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu un nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem apmērā, izņemot gadījumu, kad tiek noslēgts nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums.”

45.pants.

(1) Valsts dzīvojamo māju, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, kā arī dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pašvaldībai nepiedāvā nodot tās īpašumā valsts dzīvojamo māju, ja Ministru kabinets saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta ceturto daļu ir pieņēmis lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai tās domājamās daļas neprivatizēšanu un pārdošanu izsolē saskaņā ar šo likumu.

(3) Atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(4) Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu;

2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina tikai tad, ja pašvaldība ir vienojusies ar attiecīgās viendzīvokļa mājas vai dzīvokļa īpašuma īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu. Šādā gadījumā:

1) viendzīvokļa māju, kas visa atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem);

2) dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā.

(6) Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.

23

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 45.panta piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina šādā kārtībā:”

Atbalstīts

9. Izteikt 45.panta piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina šādā kārtībā:”.

Papildināt V nodaļu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

"46.¹ pants. Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī valstij vai pašvaldībai piederošās daļas atsavināšana notiek šādā kārtībā:

1) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, izstrādā projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās un nosūta to kopīpašniekiem izskatīšanai. Sludinājumu par kopīpašuma sadales projektu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ja kopīpašnieks piekrīt piedāvātajam sadales projektam, divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošos dzīvokļa īpašumus vai reālās daļas pārdod izsolē saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;

2) ja kopīpašnieks nepiekrīt piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam vai divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", nav sniedzis atbildi, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija pēc tam, kad ir dota atļauja atsavināšanai (5.pants), pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu izsolē, ņemot vērā, ka pirmpirkuma tiesības ir mājas kopīpašniekam un dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība nav mazāka par valstij vai pašvaldībai piederošo mājas platību atbilstoši domājamās daļas apmēram un kuras dalībnieki ir vienojušies par domājamās daļas pirkumu, pilnvarojot noteiktu personu pirmpirkuma tiesību izmantošanai. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka par valstij vai pašvaldībai piederošo mājas platību atbilstoši domājamās daļas apmēram, īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 % no kopējās šajā mājā izīrētās platības;

3) ja izsoles paziņojumā noteiktais termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības;

4) ja uz izsoli pieteikušās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tiek rīkota izsole starp šīm personām;

5) ja uz izsoli pieteikusies viena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu;

6) ja uz izsoli nav pieteikusies neviena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod izsolē vispārējā kārtībā."

24

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 46.¹ pantu šādā redakcijā:

„46.¹pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek rīkojot izsoli pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.

(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:

1) kopīpašniekam;

2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1. punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.

(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.

(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļa īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.”

Atbalstīts

10. Papildināt V nodaļu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

„46.¹pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek rīkojot izsoli pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.

(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:

1) kopīpašniekam;

2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1. punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.

(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.

(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļa īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.”

Pārejas noteikumi

12...

25

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 13.punktu:

„Ja publiskas personas funkcijas izpilde nodota citai publiskai personai pirms šā likuma 42.panta 2² daļas spēkā stāšanās un par funkcijas veikšanas nodrošināšanā  izmantotā nekustamā īpašuma nodošanu nav panākta vienošanās, publiskas personas, kura beigusi pildīt funkciju, pienākums ir bez atlīdzības nodot tās īpašumā  esošo funkcijas veikšanas nodrošināšanā izmantoto nekustamo īpašumu tai publiskai personai, kura publiskas personas funkciju pilda, ja nekustamais īpašums ir pielāgots un izmantojams attiecīgās funkcijas veikšanai un to pieprasa attiecīgā publiskā persona.”

Neatbalstīts