Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Rīgā

2011.gada ._______

Nr.9/7 – ______________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas tuvākās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.169/Lp10) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz ___lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs V.Staņa

Kerls 67087256

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

(Nr. 169/Lp10)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (44)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Izdarīt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2003, 115., 183.nr.; 2005, 108., 201.nr.; 2006, 98.nr.; 2007, 56., 103.nr.; 2008, 177.nr.; 2009, 97., 100., 155., 193.nr.) šādus grozījumus:

2.pants.

(1) Likums nosaka publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību. Likumā noteiktajā kārtībā atsavināma arī publiskas personas manta, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.

(2) Likums neattiecas uz:

1) publiskai personai piederošu mantisku tiesību (vērtspapīri, kapitāla daļas kapitālsabiedrībās u.tml.) atsavināšanu, kuru atsavināšanas kārtību nosaka citi likumi;

2) valsts un pašvaldību mantu, kuru privatizē atbilstoši likumiem "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un zemes reformas likumiem;

3) valsts vai pašvaldību zemesgabalu maiņu, ja likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" noteiktajos gadījumos valsts vai pašvaldības zemesgabals tiek izmantots kā kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos.

(3) Šā likuma noteikumi nav piemērojami Valsts meža dienesta apsaimniekotajos zinātniskās izpētes mežos, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Dabas aizsardzības pārvaldes un valsts izglītības iestādes, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, apsaimniekotajos valsts mežos iegūtās produkcijas atsavināšanai.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu atsavina valsts mežu produkciju. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Valsts meža dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un valsts izglītības iestādes, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti šo valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumos.

(3¹) Šā likuma noteikumi nav piemērojami, ja atsavināma operatīvās darbības nodrošināšanas pasākumu īstenošanā izmantojamā valsts manta un tās atsavināšana ir saskaņota ar Ministru kabinetu. Operatīvās darbības iestādes vadītājs minēto mantu atsavina par iespējami augstāku cenu. Pēc mantas atsavināšanas iegūtos līdzekļus operatīvās darbības iestāde ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

(4) Kuģu atsavināšanai piemērojami šā likuma nosacījumi par nekustamā īpašuma atsavināšanu.

(5) Attiecībā uz publiskas personas ārvalstī esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas procesuālo kārtību šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl tā piemērošanu neierobežo attiecīgās ārvalsts normatīvie akti.

1. Izteikt 2.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina valsts mežu produkciju.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 2.panta otrās daļas 3.punktu.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Papildināt likuma 2.pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

„(3²) Šā likuma noteikumi nav piemērojami, ja atsavināmi karakuģi. Šādā gadījumā lēmumu par karakuģu atsavināšanu ārvalstu valdībai katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets. Ja karakuģu atsavināšanā ir paredzēta parāda dzēšanai atliktu maksājumu veidā, tad lēmumu par karakuģu atsavināšanā iegūto līdzekļu ieskaitīšanu Aizsardzības ministrijas budžetā pieņem Ministru kabinets.”

Deputāts E.Zalāns

Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

”(4) Zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt:

1) tā zemesgabala īpašniekam, kura zemesgabals piegul starpgabalam;

2) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņš vēlas nopirkt arī zemesgabalu, uz kura atrodas viņiem piederošā ēka (būve), kas piegul šim zemes starpgabalam.”

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Papildināt likuma 2.panta ceturto daļu aiz vārda „atsavināšanu” ar vārdiem „izņemot šā likuma 2.panta 3.² daļā noteikto”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 2.panta ceturto daļu pēc vārdiem „Kuģu atsavināšanai” ar vārdiem „izņemot karakuģu atsavināšanu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 2.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumu par karakuģu atsavināšanu pieņem Ministru kabinets.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 6

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 37

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 5

Atbalstīts

1. 2.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „Kuģu atsavināšanai” ar vārdiem „izņemot karakuģu atsavināšanu”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumu par karakuģu atsavināšanu pieņem Ministru kabinets.”

4.pants.(1)...(3)

(4) Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas:
1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei;
2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;
3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;

4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;

5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā un ja viņš vēlas nopirkt dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar valsti vai pašvaldību;

8) persona, kurai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā ir izbeigtas zemes lietošanas tiesības un ar kuru pašvaldība ir noslēgusi zemes nomas līgumu, ja šī persona vēlas nopirkt zemi, kas bijusi tās lietošanā un par ko ir noslēgts zemes nomas līgums.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz kārtību, kādā šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu, un kārtību, kādā tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai.

2. Aizstāt 4. panta ceturtās daļas 7. punktā vārdus „valsti vai pašvaldību” ar vārdiem „publisku personu”.

Deputāts E.Zalāns

Aizstāt 4.panta ceturtās daļas 3.punktā vārdus ”vai zemes starpgabalu” ar vārdiem ”vai zemes gabalu un zemes starpgabalu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 4.panta ceturtās daļas 3.punktā vārdus „zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei” ar vārdiem „zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 8

Atbalstīts

2. 4.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 3.punktā vārdus „zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei” ar vārdiem „zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei”;

aizstāt ceturtās daļas 7. punktā vārdus „valsti vai pašvaldību” ar vārdiem „publisku personu”.

9.¹ pants. Ja valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" saņēmusi valstij piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu, tā nekavējoties pieprasa no valsts institūcijas, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, dokumentus, kas nepieciešami, lai sagatavotu lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai. Valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nodod valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" tās pieprasītos dokumentus. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, savstarpēji vienojoties, nekustamā īpašuma pārņemšanas termiņu var pagarināt.

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt 9.¹panta 3.teikumu aiz vārdiem „nekustamā īpašuma” ar vārdu „dokumentu”.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

3. Papildināt 9.¹ panta trešo teikumu pēc vārdiem „nekustamā īpašuma” ar vārdu „dokumentu”.

11.pants. (1) Sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma.

(2) Sludinājumi par publiskas personas kustamās mantas izsoli publicējami attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā, bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 2500 latus, — arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju saistošie noteikumi.

(3) Vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.

(4) Ja valsts vai atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, mantas vērtība pārsniedz 2500 latus, par tās izsoli paziņo attiecīgajai valsts vai atvasinātas publiskas personas revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota, bet par pašvaldības mantas izsoli, ja šīs mantas vērtība pārsniedz 1000 latus, — pašvaldības revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus „un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā” ar vārdiem „institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājas lapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 11.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu „publicējami” ar vārdiem „publicējami institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un”.

Atbalstīts

4. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā” ar vārdiem „institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājas lapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu „publicējami” ar vārdiem „publicējami institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un”.

14.pants. (1) Ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā, tā var iegūt publiskas personas mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.

(2) Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.

(3) Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā iesniegušas vairākas šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot šā likuma 45.pantā minētos gadījumus), tiek rīkota izsole starp šīm personām šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja tiek rīkotas atkārtotas izsoles (tai skaitā ar lejupejošu soli) vai nosacītā cena tiek pazemināta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Deputāts E.Zalāns

Papildināt 14.panta trešo daļu pēc vārdiem ”izņemot šā likuma” ar vārdiem ”44.panta ceturtajā daļā un”.

Deputāts E.Zalāns

Papildināt 14.panta ceturtās daļas pirmo teikumu ar vārdiem iekavās ”izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 14.panta ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem „rīkojama izsole” ar vārdiem „(izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā un astotajā daļā minēto gadījumu)”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 14

Atbalstīts

5. 14.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem ”izņemot šā likuma” ar vārdiem ”44.panta ceturtajā daļā un”;

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem „rīkojama izsole” ar vārdiem „(izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā un astotajā daļā minēto gadījumu)”.

16.pants. (1) Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants). Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta izsoles noteikumos norādītajā bankas kontā.

(2) Juridiskā persona, arī personālsabiedrība, iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu, attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi un attiecīgā valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).

(3) Ja izsoles noteikumos ir paredzēts nekustamā īpašuma nomaksas pirkums vai īpaši izmantošanas nosacījumi, Latvijā reģistrēta juridiskā persona iesniedz dokumentu par to, ka tā ir samaksājusi likumā paredzētos nodokļus, nodevas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus, bet ārvalstu juridiskā persona — to apkalpojošās Latvijas vai ārvalsts bankas izziņu par finanšu resursu pieejamību. Ja nepieciešams, no attiecīgā valsts reģistra iestādes var pieprasīt zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par šīs juridiskās personas gada pārskatu.

(4) Ārvalstīs izsniegti dokumenti tiek pieņemti, ja tie noformēti atbilstoši Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem.

(5) Ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, izsoles rīkotājs sastāda to personu sarakstu, kuras ir izpildījušas izsoles priekšnoteikumus.

3. 16.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants), bet atkārtotas izsoles gadījumā – no izsoles sākumcenas.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu un attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi. Ja institūcija, kura organizē mantas atsavināšanu, publiskajās datubāzēs nevar iegūt informāciju par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību, tā ir tiesīga papildus pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).”

Deputāts E.Zalāns

Papildināt 16.panta trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem ”juridiskā persona” ar vārdiem ”kā arī personālsabiedrība”.

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

6. 16.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu un attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi. Ja institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu, publiskajās datubāzēs nevar iegūt informāciju par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību, tā ir tiesīga papildus pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).”;

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem ”juridiskā persona” ar vārdiem ”kā arī personālsabiedrība”.

30.pants. (1) Piedāvātā augstākā summa, atrēķinot naudā iemaksāto nodrošinājumu (16.pants), jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu.

(2) Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (16.pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

4. 30.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Piedāvātā augstākā summa jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta pirkuma summā.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss ne mazāk kā 10 procentu apmērā no piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

Deputāts E.Zalāns

Svītrot 30.panta 1.¹ daļas pirmajā teikumā vārdus ”ne mazāk kā”.

Atbalstīts

7. 30.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

31.pants. (1) Ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu vai arī nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, izsole ar augšupejošu soli atzīstama par nenotikušu.

(2) Ja nosolītājs noteiktajā laikā nav samaksājis nosolīto cenu, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), par to informē pircēju, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.

(3) Pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu, ir tiesības divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas paziņot izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu.

Deputāts E.Zalāns

Papildināt 31.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

”(3¹) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu un ir paziņojis izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no viņa piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

8. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

”(4) Ja tiek pārdots publiskas personas nekustamais īpašums uz nomaksu, pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu un ir paziņojis izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no viņa piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

33.pants. (1) Rīkojot izsoli ar lejupejošu soli, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), nosaka slepeno cenu.

(2) Par to, ka noteikta slepenā cena, paziņo izsoles dalībniekiem.

(3) Slēgtā aploksne ar slepeno cenu izsoles laikā novietojama redzamā vietā uz galda.

(4) Pēc visaugstākās cenas nosolījuma izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu. Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par to paziņo klātesošajiem, pretējā gadījumā slepeno cenu nepaziņo.

Deputāts E.Zalāns

Izteikt 33.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

”Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, šo faktu paziņo klātesošajiem.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 33.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

”Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par šo faktu paziņo klātesošajiem.”

Deputāts E.Zalāns

Papildināt 33.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

”Slepeno cenu klātesošajiem nepaziņo.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 19

Atbalstīts

9. 33.panta ceturtajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

”Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par šo faktu paziņo klātesošajiem.”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

”Slepeno cenu klātesošajiem nepaziņo.”

34.pants. (1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.

(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina septiņu dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.

5. Izteikt 34.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.”

10. Izteikt 34.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.”

36.pants.

(..)

(3) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī likumiskos procentus un līgumsodu 0,1 procenta apmērā par katru nokavēto dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī līgumā nodibina ķīlas tiesības nesamaksātās summas apmērā vai paredz citu saistību nodrošinājumu. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

6. Izteikt 36.panta trešās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

„Pircējs maksā arī maksu par atlikto maksājumu sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā.”

Deputāts E.Zalāns

36.panta trešajā daļā vārdus ”var piešķirt” aizstāt ar vārdiem ”piešķir”.

redakcionāli precizēts

Neatbalstīts

11. Izteikt 36.panta trešās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

„Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem – nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā.”

37.pants. (1) Pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja:

1) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 500 latiem. Šajā gadījumā pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par atlikušo vērtību;

2) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;

3) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga (32.panta ceturtā daļa);

4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).

(2) Sludinājums par valsts vai atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, mantas pārdošanu publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par pašvaldības mantas pārdošanu — attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā.

(3) Ja piecu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā sludinājuma publicēšanas piesakās vairāki pircēji, rīkojama izsole.

(4) Šā panta otrā un trešā daļa tiek piemērota gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma noteikumiem tiek rīkota publiskas personas mantas izsole.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sludinājums par publiskas personas mantas pārdošanu publicējams institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 37.panta trešo daļu ar vārdiem „starp šīm personām”.

Atbalstīts

12. 37.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

papildināt trešo daļu ar vārdiem „starp šīm personām”.

38.¹ pants. (1) Publiskas personas kustamo mantu var mainīt pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu, kas nepieciešama publiskas personas vai tās iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai. Publiskas personas kustamās mantas maiņu pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu var piemērot, iepriekš neveicot pārdošanu izsolē vai pārdošanu par brīvu cenu.

(2) Publiskas personas maināmo kustamo mantu un līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tās nosacīto cenu (8.pants).

(3) Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un šo starpību sedz naudā.

(4) Publiskas personas kustamās mantas maiņu izsludina publiskas personas vai tās iestādes mājaslapā internetā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiska persona vai tās iestāde izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 38.¹panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „līdzvērtīgu citas personas” ar vārdiem „tādu citas publiskas personas kustamo mantu vai pret līdzvērtīgu privātpersonas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 38.¹panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 38.¹ panta otrajā daļā vārdu „līdzvērtīgu”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt 38.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, izņemot gadījumus, kad kustamo mantu savā starpā maina publiskas personas, un šo starpību sedz naudā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 38.¹panta trešajā daļā vārdus „un šo starpību sedz naudā” ar vārdiem „izņemot gadījumus, kad kustamo mantu savā starpā maina publiskas personas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 38.¹panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība tiek segta naudā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 38.¹panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdu „līdzvērtīgu”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos Nr. 24, 25, 26, 28, 29, 30

Atbalstīts

13. 38.¹ pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „līdzvērtīgu citas personas” ar vārdiem „tādu citas publiskas personas kustamo mantu vai pret līdzvērtīgu privātpersonas”;

izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu”;

izslēgt otrajā daļā vārdu „līdzvērtīgu”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „un šo starpību sedz naudā” ar vārdiem „izņemot gadījumus, kad kustamo mantu savā starpā maina publiskas personas”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība tiek segta naudā.”;

izslēgt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdu „līdzvērtīgu”.

42.pants. (1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.

(2) Atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā. Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības var noteikt, kādas valsts pārvaldes funkcijas vai atvasinātas publiskas personas funkcijas veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredzēt nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots publiskas personas funkciju veikšanai, valsts vai atvasinātā publiskā persona, kurai nekustamais īpašums bez atlīdzības nodots, šo īpašumu bez atlīdzības nodod atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.

(3) Publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā.

(4) Publiskas personas kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.

7. 42.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādītās funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.”

Deputāte D.Reinika

Aizstāt 42.panta pirmās daļas otrajā teikumā (likumprojekta 7.pants) vārdu „funkcijas” ar vārdu „funkciju”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta 7.pantā (par 42.panta pirmās daļas redakciju) otrajā teikumā vārdus „kādas atvasinātas publiskas personas funkcijas” ar vārdiem „kādu atvasinātas publiskas personas funkciju”.

Deputāte D.Reinika

Aizstāt 42.panta pirmās daļas trešajā teikumā (likumprojekta 7.pants) vārdus „norādītās funkcijas” ar vārdiem „norādīto funkciju”.

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt 42.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja valsts pārvaldes funkcija tiek nodota atvasinātai publiskai personai, valsts pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanā izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasinātā publiskā persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ valstij.

(2²) Ja atvasinātas publiskās personas funkcija tiek nodota valstij vai citai atvasinātai publiskai personai, atvasinātās publiskās personas pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi valsts vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanā izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja valsts vai atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, publiskā persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ atvasinātai publiskai personai.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 42.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja valsts pārvaldes funkcija tiek nodota atvasinātai publiskai personai, valsts pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ valstij, ja valsts to pieprasa.

(2²) Ja atvasinātas publiskas personas funkcija tiek nodota valstij vai citai atvasinātai publiskai personai, atvasinātas publiskas personas pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi valsts vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja valsts vai atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ otrai atvasinātai publiskai personai, ja otra atvasināta publiska persona to pieprasa.”

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 32

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 35

Atbalstīts

14. 42.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja valsts pārvaldes funkcija tiek nodota atvasinātai publiskai personai, valsts pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ valstij, ja valsts to pieprasa.

44.pants. (1) Publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme.

(3) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī zemesgabalu, uz kura atrodas nacionalizēts namīpašums vai cits nacionalizēts objekts, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, nevar atsavināt līdz pieteikuma izlemšanai, bet, ja ir ierosināta tiesvedība, — līdz dienai, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā.

(4) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā persona, kura savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām.

(6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)

(7) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, kas iznomāts šā likuma 4.panta ceturtās daļas 8.punktā minētajai personai, nevar atsavināt citām personām nomas līguma darbības laikā.

Deputāts E.Zalāns

Papildināt 44.panta piekto daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

”Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem zemesgabala kadastrālo vērtību.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 44.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

”(8) Zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt:

1) tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals;

2) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņi vēlas nopirkt arī zemesgabalu, uz kura atrodas viņiem piederošā ēka (būve), un šai zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.”

Atbalstīts

15. 44.pantā:

papildināt piekto daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

”Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem zemesgabala kadastrālo vērtību.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

”(8) Zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt:

1) tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals;

44.¹ pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija mēneša laikā pēc nosacītās cenas apstiprināšanas nosūta personai, kurai ir apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu. Paziņojumā norāda:

1) zemesgabala adresi un kadastra apzīmējumu;

2) zemesgabala kopējo platību;

3) zemesgabala cenu;

4) maksāšanas līdzekļus;

5) zemesgabala pirkuma samaksas nosacījumus;

6) dokumentus un ziņas, kas iesniedzamas atsavināšanu veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.

(2) Atsavināšanas paziņojumā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lūdz personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, četru mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas:

1) sniegt atbildi, norādot vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu;

2) samaksāt visu pirkuma maksu vai — nomaksas pirkuma līguma gadījumā — avansu 10 procentu apmērā no pirkuma maksas.

(3) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona sniedz atbildi un lūdz noslēgt pirkuma līgumu pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija organizē attiecīgā zemesgabala novērtēšanu tikai pēc tam, kad pirmpirkuma tiesīgā persona iemaksājusi avansu 10 procentu apmērā no iepriekšējā atsavināšanas paziņojumā norādītās pirkuma maksas. Pēc nosacītās cenas apstiprināšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija nosūta pirmpirkuma tiesīgajai personai jaunu atsavināšanas paziņojumu.

(4) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona pēc atkārtotā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas nenoslēdz pirkuma līgumu, no iemaksātā avansa tiek ieturēti izdevumi par zemesgabala novērtēšanu.

8. Papildināt 44.¹pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārdodot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī maksu par atlikto maksājumu sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kura organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

(6) Ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), tad šā līguma izbeigšanas gadījumā pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa, aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu un nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem apmērā, izņemot gadījumu, kad tiek noslēgts nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 8.pantu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt otrajā lasījumā atbalstīto likumprojekta 8.pantā piedāvāto 44.¹panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, līguma izbeigšanas gadījumā iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā. Pēc šajā panta daļā minētā līgumsoda, šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu līdz līguma izbeigšanas dienai, nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem un līgumsodu par citiem līguma noteikumu pārkāpumiem, ja tādi noteikti līgumā, ieturēšanas atlikumu no zemesgabala pircēja iemaksātās pirkuma maksas daļas pārdevējs pārskaita uz pircēja norādīto kontu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no līguma izbeigšanas.”

Neatbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

16. Papildināt 44.¹ pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārdodot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem – nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

(6) Ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, līguma izbeigšanas gadījumā iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā. Pēc šajā panta daļā minētā līgumsoda, šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu līdz līguma izbeigšanas dienai, nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem un līgumsodu par citiem līguma noteikumu pārkāpumiem, ja tādi noteikti līgumā, ieturēšanas atlikumu no zemesgabala pircēja iemaksātās pirkuma maksas daļas pārdevējs pārskaita uz pircēja norādīto kontu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no līguma izbeigšanas.”

45.pants.

(1) Valsts dzīvojamo māju, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, kā arī dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pašvaldībai nepiedāvā nodot tās īpašumā valsts dzīvojamo māju, ja Ministru kabinets saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta ceturto daļu ir pieņēmis lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai tās domājamās daļas neprivatizēšanu un pārdošanu izsolē saskaņā ar šo likumu.

(3) Atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(4) Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu;

2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina tikai tad, ja pašvaldība ir vienojusies ar attiecīgās viendzīvokļa mājas vai dzīvokļa īpašuma īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu. Šādā gadījumā:

1) viendzīvokļa māju, kas visa atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem);

2) dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā.

(6) Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.

9. Izteikt 45.panta piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina šādā kārtībā:”.

17. Izteikt 45.panta piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

10. Papildināt V nodaļu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

„46.¹pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek rīkojot izsoli pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.

(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:

1) kopīpašniekam;

2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1.punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.

(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.

(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļa īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.”

redakcionāli precizēts

18. Papildināt V nodaļu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

„46.¹pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek, rīkojot izsoli, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:

1) kopīpašniekam;

2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1.punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.

(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.

(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļu īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

(..)

11. Līdz brīdim, kad spēku zaudē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, atsavināmā apbūvētā zemesgabala nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību 2007.gada 31.decembrī.

12. Līdz brīdim, kad spēku zaudē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, atsavināmā neapbūvētā zemesgabala nosacītā cena nedrīkst būt zemāka par zemes kadastrālo vērtību 2007.gada 31.decembrī.

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt pārejas noteikumu 11. un 12.punktu aiz vārdiem „nedrīkst būt zemāka par” ar vārdiem: „zemāko no šādām vērtībām: attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību vai”.

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 13.punktu šādā redakcijā:

„13. Ja pirms likuma 42.panta 2.¹ un 2.² daļas spēkā stāšanās valsts pārvaldes funkcija ir nodota atvasinātai publiskai personai, vai atvasinātas publiskas personas funkcija – valstij vai citai atvasinātai publiskai personai, publiskās personas, kuras funkcijas izpilde nodota citai publiskai personai, pienākums ir 3 mēnešu laikā pēc publiskās personas, kura funkcijas izpildi pārņēmusi, pieprasījuma saņemšanas pieņemt lēmumu par funkcijas izpildes nodrošināšanā izmantotā nekustamā īpašuma, izņemot biroja ēkas, nodošanu bez atlīdzības publiskās personas, kura funkcijas izpildi pārņēmusi, īpašumā. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, publiskā persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ.”

Deputāts E.Zalāns

Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

”13. Noteikt, ka laika periodā no 2011.gada 1.maija līdz 2012.gada 31.decembrim ir paredzēta šāda maksājumu veikšanas kārtība:

1) tos maksājumus, kurus veic nekustamā īpašuma pircējs par attiecīgo nekustamo īpašumu, atsavināšanu veicošā institūcija vispirms ieskaita pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu (nomaksa) proporcionālai dzēšanai;

2) pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšana neatbrīvo nekustamā īpašuma pircēju no nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās soda naudas maksājumiem;

3) ja nekustamā īpašuma pircējs neveic nomaksas pirkuma līgumā paredzētos maksājumus pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanai, atsavināšanu veicošā institūcija uzrēķina nomaksas pirkuma līgumā paredzēto soda naudu;

4) pēc nekustamā īpašuma pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanas turpmākos šā nekustamā īpašuma pircēja maksājumus ieskaita nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā uzrēķinātās soda naudas dzēšanai, piemērojot šā punkta 3.apakšpunktā minēto kārtību.

14. Noteikt, ka laika periodā no 2011.gada 1.maija līdz 2012.gada 31.decembrim atsavināšanu veicošā institūcija pēc nekustamā īpašuma pircēja lūguma var atlikt šā nekustamā īpašuma nomaksas pirkuma līgumā noteikto pirkuma maksas pamatsummas un soda naudas samaksu uz laiku, kādu lūdz nekustamā īpašuma pircējs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja pircējs iesniedz kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka ir nomaksājis likumā noteiktos nodokļus, kā arī var pierādīt savu maksātspēju.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

”13. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim ir paredzēta šāda maksājumu veikšanas kārtība:

14. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim atsavināšanu veicošā institūcija pēc nekustamā īpašuma pircēja lūguma var atlikt šā nekustamā īpašuma nomaksas pirkuma līgumā noteikto pirkuma maksas pamatsummas un soda naudas samaksu uz laiku, kādu lūdz nekustamā īpašuma pircējs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja pircējs iesniedz kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka ir nomaksājis likumā noteiktos nodokļus, kā arī var pierādīt savu maksātspēju.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 43

Atbalstīts

19. Pārejas noteikumos:

papildināt 11. un 12.punktu pēc vārdiem „nedrīkst būt zemāka par” ar vārdiem: „zemāko no šādām vērtībām: attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību vai”;

papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

”13. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim ir paredzēta šāda maksājumu veikšanas kārtība:

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar noteikumu par tā spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.

Rīgā

2011.gada __._________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Komisijas priekšsēdētājs V.Staņa

2011.gada ._______