Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.p.k

Priekšlikumi

( 20 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

1

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar ievaddaļu šādā redakcijā:

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.; 2010, 99.nr.) šādus grozījumus:

Atbalstīts

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.; 2010, 99.nr.) šādus grozījumus:

33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs

(1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot tiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai ja tiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs:

1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;

2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekš­sēdētāja vietnieka amata pienākumus;

3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai);

4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;

5) sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai;

6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu;

7) organizē tiesas darbinieku ikgadējo novērtēšanu.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā.

(22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu)

1. Aizstāt 33.panta trešās daļas 3.punktā vārdus „atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai” ar vārdiem „atsauksmju sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai”;

1. Aizstāt 33.panta trešās daļas 3.punktā vārdus „atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai” ar vārdiem „atsauksmju sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai”.

41.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki

(1) Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus izpilda arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var būt arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 40.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā

(03.06.2010. likuma redakcijā)

2

3

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 41.pantu ar (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Papildus šī panta pirmajā daļā noteiktajam, apgabaltiesā, kurā ir vairāk nekā piecdesmit tiesnešu, tiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks, kurš vienlaikus neizpilda arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus.”

Juridiskā komisija

Papildināt 41.pantu ar jaunu 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja apgabaltiesā ir vairāk nekā piecdesmit tiesnešu, apgabaltiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks, kurš vienlaikus nepilda tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus.”;

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.3.

Atbalstīts

2. Papildināt 41.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja apgabaltiesā ir vairāk nekā piecdesmit tiesnešu, apgabaltiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks, kurš vienlaikus nepilda tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus.”

48.¹ pants. Disciplinārtiesa

Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātā tiek sasaukta Disciplinārtiesa. Disciplinārtiesas sastāvu un darbības kārtību nosaka Tiesnešu disciplinārās atbildības likums.

(03.06.2010. likuma redakcijā)

2. 48.¹pantā:

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Disciplinārtiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā pārbauda Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā tiesiskumu.”

3. 48.¹ pantā:

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Disciplinārtiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā pārbauda Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā sniegto Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu tiesiskumu.”

52.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 30 gadu vecumu;

4) ieguvusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju;

5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc valsts atzīta otrā līmeņa augstākās izglītības diploma tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācijas iegūšanas vai strādājusi vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga amatā.

6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(2) (Izslēgta ar 03.04.2008. likumu).

(3) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu).

(4) Ministru kabinets nosaka tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.

(5) Stažēšanās laiku nosaka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.

(6) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu).

(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras turpmāko virzīšanu tiesneša amatam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu, 31.10.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 22.09.2005. likumu, 02.11.2006. likumu un 03.04.2008. likumu

4

5

Juridiskā komisija

Izteikt 52.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;”

Juridiskā komisija

Izslēgt 52.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „valsts atzīta otrā līmeņa augstākās izglītības diploma tiesību zinātnēs un”;

Atbalstīts

Atbalstīts

4. 52.panta pirmajā daļā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;”;

izslēgt 5.punktā vārdus “valsts atzīta otrā līmeņa augstākās izglītības diploma tiesību zinātnēs un”.

53.pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz ceturtā kvalifikācijas klase.

(2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008. likumu un 30.04.2009. likumu)

3. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz 6 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā.”

6

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

53.pantā:

papildināt pantu ar jaunu (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kurš ir apstiprināts amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma un kuram ir maģistra vai doktora grāds, kā arī saņemts pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā.”;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā. Konkursa nolikumu apstiprina Tieslietu padome.”;

Atbalstīts

5. 53.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un par kuru saņemts pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā. Konkursa nolikumu apstiprina Tieslietu padome.”

54.pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja motivēta priekšlikuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt arī cita persona, kurai ir vismaz 15 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(3) Pēc motivēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā desmit gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura sasniegusi 40 gadu vecumu.”

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008. likumu, 30.04.2009. likumu un 03.06.2010. likumu)

4. Izteikt 54.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā.”

7

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

54.pantā:

papildināt pantu ar jaunu (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, kurš ir apstiprināts amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, vai apgabaltiesas tiesnesis, ja viņam ir maģistra vai doktora grāds un saņemts pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā.”;

izteikt panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā noteiktajām prasībām, un ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(3) Pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālās tiesas tiesneša amatā, kā arī persona, kura ilgstoši un priekšzīmīgi strādājusi juridiskajā specialitātē.”

Atbalstīts

6. 54.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un par kuru saņemts pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā.”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā noteiktajām prasībām, kā arī ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(3) Pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālās tiesas tiesneša amatā, kā arī persona, kura ilgstoši un priekšzīmīgi strādājusi juridiskajā specialitātē.”

60.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtība

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu rajona (pilsētas) tiesu vai tās tiesu namu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi.

(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad tiesnesis atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

(3) Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs saskaņā ar tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza.

(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu un 03.06.2010. likumu)

5. 60.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis netiek virzīts apstiprināšanai amatā, viņa pilnvaras beidzas līdz ar viņa iecelšanas amatā termiņa beigām.”

7. 60.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs, pamatojoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā, tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis netiek virzīts apstiprināšanai amatā, šā tiesneša pilnvaras beidzas ar brīdi, kad beidzies termiņš, uz kādu viņš iecelts amatā.”

67.pants. Tiesu varas simboli

Tiesu varas simboli ir tiesneša svinīgais solījums, mantija un amata zīme.

(16.06.2009. likuma redakcijā)

8

Juridiskais birojs

Aizstāt 67.pantā vārdus „tiesneša svinīgais solījums” ar vārdiem „tiesneša zvērests (svinīgais solījums)”.

Atbalstīts

8. Aizstāt 67.pantā vārdus „tiesneša svinīgais solījums” ar vārdiem „tiesneša zvērests (svinīgais solījums)”.

68.pants. Tiesneša svinīgais solījums

(1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod svinīgo solījumu:

"Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem."

(2) Tiesneša svinīgo solījumu pieņem valsts prezidents.

(3) Tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc svinīgā solījuma došanas.

(16.06.2009. likuma redakcijā)

9

10

11

Juridiskais birojs

Izteikt 68.panta virsrakstu šādā redakcijā: „Tiesneša zvērests (svinīgais solījums)”;

Juridiskais birojs

Aizstāt 68.panta tekstā vārdus „svinīgais solījums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „zvērests (svinīgais solījums)” (attiecīgajā locījumā);

Juridiskais birojs

Aizstāt panta pirmajā daļā vārdus „svinīgi solu” ar vārdiem „zvēru (svinīgi solu)”;

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

9. 68.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesneša zvērests (svinīgais solījums)”;

aizstāt panta tekstā vārdus “svinīgais solījums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zvērests (svinīgais solījums)” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdus “svinīgi solu” ar vārdiem “zvēru (svinīgi solu)”.

70.pants. Tiesneša svinīgā solījuma došanas kārtība

(1) Tiesnesis nolasa svinīgā solījuma tekstu. To paraksta tiesnesis, kas devis svinīgo solījumu, kā arī valsts prezidents.

(2) Tiesnesis dod svinīgo solījumu, tērpies mantijā.

(3) Pēc svinīgā solījuma pieņemšanas valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi.

(16.06.2009. likuma redakcijā)

12

13

Juridiskais birojs

Izteikt 70.panta virsrakstu šādā redakcijā: „Tiesneša zvēresta (svinīgā solījuma) došanas kārtība”;

Juridiskais birojs

Aizstāt 70. panta tekstā vārdus „svinīgais solījums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „zvērests (svinīgais solījums)” (attiecīgajā locījumā);

Atbalstīts

Atbalstīts

10. 70.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesneša zvēresta (svinīgā solījuma) došanas kārtība”;

aizstāt panta tekstā vārdus “svinīgais solījums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “zvērests (svinīgais solījums)” (attiecīgā locījumā).

73.¹ pants. Tiesneša pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu

(1) Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, lemj par tiesneša pārcelšanu citā tāda paša līmeņa tiesā vai tiesu namā, vai zemesgrāmatu nodaļā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu gadījumos, kad:

1) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci rajona (pilsētas) tiesā vai Administratīvajā rajona tiesā;

2) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci zemesgrāmatu nodaļā vai Administratīvajā rajona tiesā;

3) Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci zemesgrāmatu nodaļā vai rajona (pilsētas) tiesā;

4) apgabaltiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā apgabaltiesā;

5) Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis pieteicies uz amata vakanci citā apgabaltiesā.

(2) Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, lemj par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka līmeņa tiesā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu gadījumos, kad:

1) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci apgabaltiesā;

2) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā apgabaltiesā;

3) Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci apgabaltiesā.

(3) Tieslietu ministrs neizvirza tiesneša kandidatūru pārcelšanai amatā, ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija nav sniegusi pozitīvu atzinumu. Ja uz vienu amata vakanci pretendē vairāki kandidāti, kas saņēmuši pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, tieslietu ministrs virza visus šos kandidātus un Tieslietu padome lemj par piemērotāko kandidātu. Tieslietu padomes lēmums nav pārsūdzams.

(03.06.2010. likuma redakcijā)

6. 73.¹ pantā:

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu” ar vārdiem „veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu”;

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus „pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu” ar vārdiem „veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu”.

11. Aizstāt 73.¹ panta pirmās daļas otrajā teikumā un otrās daļas otrajā teikumā vārdus “pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu” ar vārdiem “veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu”.

75.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša aizstāšana

(1) Tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus cita rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.

(2) Tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu. Pirms atzinuma došanas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu.

(03.06.2010. likuma redakcijā)

7. Aizstāt 75.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus „pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu” ar vārdiem „veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.”

12. Aizstāt 75.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus „pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu” ar vārdiem „veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu”.

81.pants. Kārtība, kādā tiesnesi atbrīvo vai atceļ no amata

(1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atceļ no amata Saeima pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atceļ no amata Saeima pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma, pamatojoties uz Augstākās tiesas plēnuma atzinumu. Ja tiesnesis notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, tiesnesi no amata atceļ Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

(15.10.1998. likuma redakcijā)

8. 81.pantā:

izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 1., 2 un 4.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.”;

papildināt pantu ar jaunu 1¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.”

13. 81.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.”;

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.”

82.pants. Tiesneša atbrīvošana no amata

(1) Tiesnesi atbrīvo no amata:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu;

4) sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

(2) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu).

9. Papildināt 82. panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu.”

14. Papildināt 82. panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu.”

89.pants. Tiesneša pienākumi

(1) Tiesnesim, spriežot tiesu, precīzi jāizpilda likuma prasības, jānodrošina cilvēka tiesību, brīvību, goda un cieņas aizsardzība, jābūt taisnīgam un humānam.

(2) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu).

(3) Tiesnesim nav tiesību izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu un neizpaužamās ziņas, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs.

(4) Tiesnesim ārpus tiesas jāizvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu)

10. Papildināt 89. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tiesnesim ir pienākums patstāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā.”

15. Papildināt 89. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā.”

89.¹¹ pants. Tieslietu padomes funkcijas

(1) Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta pieprasījumu.

(2) Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā citā tādā pašā tiesu instancē.

(3) Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem.

(4) Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem.

(5) Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus.

(6) Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas jautājumos.

(7) Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem.

(8) Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

(9) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā tiesneši šajā likumā noteiktajos gadījumos kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(10) Tieslietu padome veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

11. 89.¹¹ pantā:

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Tieslietu padome nosaka tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus.”;

izslēgt desmitajā daļā vārdu “šajā”.

14

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 11.pantu šādā redakcijā:

"11. Izteikt 89.¹¹panta devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Tieslietu padome nosaka tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus."

Atbalstīts

16. Izteikt 89.¹¹panta devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Tieslietu padome nosaka tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus."

91.⁴ pants. Tiesnešu ētikas komisijas darbība

(1) Tiesnešu ētikas komisija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.

(2) Tiesnešu ētikas komisijas pirmo sēdi sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā no komisijas ievēlēšanas dienas.

(3) Tiesnešu ētikas komisijas sēdē jāpiedalās vismaz sešiem Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem.

(4) Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei.

(5) Tiesnešu ētikas komisija var pieaicināt piedalīties tās sēdē ar padomdevēja tiesībām Satversmes tiesas tiesnesi, tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvi, ētikas speciālistu vai atzītu tieslietu ekspertu.

(6) Tiesnešu ētikas komisijas darbu nodrošina Tiesu administrācija.

12. Aizstāt 91.⁴ panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „Tiesnešu konference” ar vārdiem „Tieslietu padome”.

17. Aizstāt 91.⁴ panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus „Tiesnešu konference” ar vārdiem „Tieslietu padome”.

15.nodaļa Tiesnešu konference. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas.
Tiesnešu kvalifikācijas atestācija

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu)

13. Izteikt 15.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: „Tiesnešu konference. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana.”

18. Izteikt 15.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: „Tiesnešu konference. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana”.

92.pants. Tiesnešu konference

(1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.

(2) Tiesnešu konference:

1) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus;

2) iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam;

3) apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus;

3¹) aizklāti balsojot, ievēlē Tieslietu padomes locekļus uz četriem gadiem;

4) aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju uz četriem gadiem;

5) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem;

6) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu ētikas komisiju uz četriem gadiem;

7) apstiprina Tiesnešu ētikas kodeksa normas.

(3) Nekustamo īpašumu ierakstīšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu, 31.10.2002. likumu, 22.09.2005. likumu, 03.04.2008. likumu un 03.06.2010. likumu)

14. Izslēgt 92.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „un tās priekšsēdētāju”.

19. Izslēgt 92.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „un tās priekšsēdētāju”.

93.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību.

15. 93.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību" ar vārdiem "kura veic tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu.";

20. 93.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību" ar vārdiem "kura veic tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu".;

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir septiņi locekļi, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference. Tiesnešu konference vienu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, divus – no rajona (pilsētu) tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, divus – no apgabaltiesas tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, divus – no Augstākās tiesas tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus. Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli var izvirzīt un ievēlēt tiesnesi vai Goda tiesnesi, kura zināšanas un pieredze tiek augstu vērtēta tieslietu nozares speciālistu un tiesnešu vidū.”;

15

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 15.pantā piedāvātās 93.panta otrās daļas otro teikumu.

Atbalstīts

izteikt otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir septiņi locekļi, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference. Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli var izvirzīt un ievēlēt tiesnesi vai Goda tiesnesi, kura zināšanas un pieredzi augstu vērtē tieslietu nozares speciālisti un tiesneši.

(2¹) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa statuss nav savienojams ar Tieslietu padomes locekļa, Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumu pildīšanu.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns vai viņu pilnvarotas personas, kā arī Latvijas Tiesnešu biedrības valdes pilnvarots pārstāvis.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņu pilnvarotas personas, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.”;

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņu pilnvarotas personas, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus.

(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi.

(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu, 22.09.2005. likumu un 03.06.2010. likumu)

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā pieci tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi.”;

(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus.

(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā pieci Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi.”

94.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras un darbība

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, pamatojoties uz pieteikumu par tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmena pieņemšanu un tam pievienotajiem dokumentiem, novērtē katra pirmo reizi izvirzītā tiesneša amata kandidāta piemērotību tiesneša amatam. Ja kandidāts tiek atzīts par piemērotu tiesneša amatam, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē tiesneša amata kandidāta profesionālo sagatavotību, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pamatojoties uz iesniegumu par tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā vai tās tiesu namā un iesniegumam pievienotajiem dokumentiem, novērtē tiesneša profesionālo darbību un, ja nepieciešams, arī tiesneša profesionālo sagatavotību vakantajam tiesneša amatam, kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos sniedz atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesneša kandidatūru.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atestē tiesnešus un lemj par kvalifikācijas klases piešķiršanu, kā arī pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim.

(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.

(03.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu)

16. 94.pantā:

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus „Tiesnešu konference” ar vārdiem „Tieslietu padome”.

21. 94.pantā:

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus „Tiesnešu konference” ar vārdiem „Tieslietu padome”.

17. Papildināt likumu ar 94.¹- 94.⁷ pantu šādā redakcijā:

„94.¹ pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis un biežums

(1) Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti.

(2) Tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic reizi piecos gados pēc tiesneša apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu arī pirms rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidatūras virzīšanas atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

22. Papildināt likumu ar 94.¹—94.⁷ pantu šādā redakcijā:

“94.¹ pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis un biežums

(1) Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti.

(2) Tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic reizi piecos gados pēc tiesneša apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu arī pirms rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidatūras virzīšanas atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

94.² pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšana

(1) Novērtējot tiesneša profesionālo darbību, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija analizē šādas tiesneša profesionālās darbības un to rezultātus:

1) sagatavoto nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo normu piemērošanu, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanu;

2) tiesas procesu vadību;

3) darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai;

4) darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošanu tiesneša darbā;

5) dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, pedagoģisko un zinātnisko darbību;

6) dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās;

7) statistikas datus par tiesneša darbu.

(2) Pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības analīzi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sniedz vērtējumu šādām tiesneša profesionālajām prasmēm:

1) iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus;

2) pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas risinājumam;

3) izskaidrot un pārliecināt par savu viedokli;

4) analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku;

5) rast kompromisu problēmsituācijās;

6) saglabāt emocionālu līdzsvaru stresa situācijās.

16

Juridiskā komisija

Izteikt 94.² panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos (tostarp maģistra vai doktora grāda iegūšanu), kā arī pedagoģisko un zinātnisko darbību”.

Atbalstīts

94.² pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšana

(1) Novērtējot tiesneša profesionālo darbību, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija analizē šādas tiesneša profesionālās darbības un to rezultātus:

1) sagatavoto nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo normu piemērošanu, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanu;

2) tiesas procesu vadību;

3) darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai;

4) darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošanu tiesneša darbā;

5) dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos (tostarp maģistra vai doktora grāda iegūšanu), kā arī pedagoģisko un zinātnisko darbību

6) dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās;

7) statistikas datus par tiesneša darbu.

(2) Pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības analīzi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sniedz vērtējumu šādām tiesneša profesionālajām prasmēm:

1) iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus;

2) pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas risinājumam;

3) izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību;

4) analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku;

5) rast kompromisu problēmsituācijās;

6) saglabāt emocionālo līdzsvaru stresa situācijās.

(9) Tiesneša profesionālo darbību Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē, savā atzinumā sniedzot pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.

(8) Pirms sēdes Tiesnešu kvalifikācija kolēģija iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem par tiesneša darbu un tiesneša darbības pašnovērtējumu.

17

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 17.pantā piedāvāto 94.² panta astoto un devīto daļu.

Atbalstīts

94.³ pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas kārtība

(1) Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanai attiecīgās tiesas priekšsēdētājs un augstākas instances tiesas priekšsēdētājs sagatavo atsauksmes par tiesneša darbu, iekļaujot informāciju par tiesneša pieņemto nolēmumu kvalitāti, tiesas procesa vadīšanas kvalitāti, profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanu un citām profesionālajām aktivitātēm.

(2) Tiesu administrācija apkopo un iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai tiesas priekšsēdētāja un augstākas instances tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darbu.

(3) Augstākās tiesas administrācija apkopo un iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai atsauksmes par Augstākās tiesas tiesnešu darbu.

(4) Tiesnesis iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai savas profesionālās darbības pašnovērtējumu.

(5) Ja iesniegtās atsauksmes nesniedz pietiekamu informāciju, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas var pieprasīt Tiesu administrācijai apkopot citu attiecīgās tiesas tiesnešu un tiesas darbinieku atsauksmes par tiesneša darbu, kā arī uzdot veikt citu procesa dalībnieku aptauju.

(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs var uzdot kādam no kolēģijas locekļiem, izlases veidā iepazīties ar tiesneša taisītajiem nolēmumiem un vadītajiem procesiem (tajā skaitā procesa skaņu ierakstiem).

(7) Tiesneša profesionālo darbību novērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē, piedaloties tiesnesim, kura profesionālā darbība tiek novērtēta.  Ja tiesnesis neierodas uz sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņa profesionālo darbību var novērtēt viņam klāt neesot.

(8) Pirms sēdes Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem par tiesneša darbu un tiesneša darbības pašnovērtējumu.

(9) Tiesneša profesionālo darbību Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē, savā atzinumā sniedzot pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.

94.⁴ pants. Tiesneša profesionālās darbības atkārtota novērtēšana

(1) Ja tiesnesis profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu, atkārtotu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanu veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā no profesionālās darbības novērtēšanas dienas, piedaloties tiesnesim, kura profesionālā darbība tiek novērtēta atkārtoti. Ja tiesnesis neierodas uz sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņa profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(2) Ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu, tiesnesi atbrīvo no amata.

94.⁵ pants. Tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana

(1) Tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu veic šajā likumā noteiktajos gadījumos, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.

(2) Veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pārbauda tiesneša profesionālās zināšanas.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, papildus profesionālo zināšanu pārbaudei veic arī tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu, ja pēc pēdējās novērtēšanas pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

(4) Veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē piedalās tiesnesis, kura profesionālā darbība tiek novērtēta.

(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, savā atzinumā sniedz pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.

94.⁶ pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu pārsūdzēšana

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā tiesnesis var pārsūdzēt Disciplinārtiesā

(2) Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma noteikumi, kas attiecas uz sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem sagatavošanu un izskatīšanu, ir attiecināmi arī uz sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu sagatavošanu un izskatīšanu tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Izskatot sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, Disciplinārtiesa var:

1) atstāt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu negrozītu un sūdzību noraidīt;

2) atcelt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu un izbeigt ierosināto lietu vai nosūtīt materiālus atkārtotai izskatīšanai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

94.⁷ pants. Atzinumu un novērtēšanas materiālu pieejamība

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi un novērtēšanas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija.

(2) Valsts institūcijām Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi un novērtēšanas materiāli ir pieejami, ja tie šīm institūcijām nepieciešami savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina šiem atzinumiem un materiāliem likumā paredzēto aizsardzību.”

94.³ pants. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas kārtība

(1) Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanai attiecīgās tiesas priekšsēdētājs un augstākas instances tiesas priekšsēdētājs sagatavo atsauksmes par tiesneša darbu, iekļaujot informāciju par viņa pieņemto nolēmumu kvalitāti, tiesas procesa vadīšanas kvalitāti, profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanu un citām profesionālajām aktivitātēm.

(2) Tiesu administrācija apkopo un iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai tiesas priekšsēdētāja un augstākas instances tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darbu.

(3) Augstākās tiesas administrācija apkopo un iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai atsauksmes par Augstākās tiesas tiesnešu darbu.

(4) Tiesnesis iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai savas profesionālās darbības pašnovērtējumu.

(5) Ja saņemtās atsauksmes nesniedz pietiekamu informāciju, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas var pieprasīt, lai Tiesu administrācija apkopo citu attiecīgās tiesas tiesnešu un tiesas darbinieku atsauksmes par tiesneša darbu, kā arī veic citu procesa dalībnieku aptauju.

(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs var uzdot kādam no kolēģijas locekļiem izlases veidā iepazīties ar tiesneša taisītajiem nolēmumiem un vadītajiem procesiem (tajā skaitā procesa skaņu ierakstiem).

(7) Tiesneša profesionālo darbību novērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē, piedaloties tiesnesim, kura profesionālā darbība tiek novērtēta.  Ja tiesnesis neierodas uz sēdi bez attaisnojoša iemesla, šā tiesneša profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(8) Pirms sēdes Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem par tiesneša darbu un ar tiesneša darbības pašnovērtējumu.

(9) Tiesneša profesionālo darbību Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē, savā atzinumā sniedzot pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.

94.⁴ pants. Tiesneša profesionālās darbības atkārtota novērtēšana

(1) Ja tiesnesis profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu, atkārtotu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanu veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā no profesionālās darbības novērtēšanas dienas, piedaloties tiesnesim, kura profesionālā darbība tiek novērtēta atkārtoti. Ja tiesnesis neierodas uz sēdi bez attaisnojoša iemesla, šā tiesneša profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(2) Ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu, viņu atbrīvo no amata.

94.⁵ pants. Tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana

(1) Tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu veic šajā likumā noteiktajos gadījumos, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.

(2) Veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pārbauda tiesneša profesionālās zināšanas.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, papildus profesionālo zināšanu pārbaudei veic arī tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu, ja pēc pēdējās novērtēšanas pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

(4) Veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdē piedalās tiesnesis, kura profesionālā darbība tiek novērtēta.

(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, savā atzinumā sniedz pozitīvu vai negatīvu vērtējumu.

94.⁶ pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma pārsūdzēšana

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā tiesnesis var pārsūdzēt Disciplinārtiesā.

(2) Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma noteikumi, kas attiecas uz sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu sagatavošanu un izskatīšanu, ir attiecināmi arī uz sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu sagatavošanu un izskatīšanu tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Izskatot sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, Disciplinārtiesa var:

1) atstāt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu negrozītu un sūdzību noraidīt;

2) atcelt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu un izbeigt ierosināto lietu vai nosūtīt materiālus atkārtotai izskatīšanai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

94.⁷ pants. Atzinumu un novērtēšanas materiālu pieejamība

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi un novērtēšanas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija.

(2) Valsts institūcijām Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi un novērtēšanas materiāli ir pieejami, ja tie šīm institūcijām nepieciešami savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina šiem atzinumiem un materiāliem likumā paredzēto aizsardzību.”

98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1)  piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2)  ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3)  trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4)  otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5)  pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase un mēneša amatalga tiek saglabāta.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. likumu, 22.09.2005. likumu, 03.04.2008. likumu un 30.04.2009. likumu)

18. Izslēgt 98.pantu.

18

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 18.pantu.

Attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

123.pants. Tiesnešu atvaļinājums

(1) Tiesnešiem piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ne mazāku par piecām kalendāra nedēļām.

(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu — trīs kalendāra dienas. Ik pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem papildatvaļinājums tiek pagarināts par trim dienām, bet nepārsniedzot divas kalendāra nedēļas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

19. Izteikt 123.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem vai par darbu brīvdienās vai svētku dienās, piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu – trīs kalendāra dienas.

19

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 19.pantu.

Attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

20. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 38. – 40. punktu šādā redakcijā:

„38. Gada laikā no grozījumu šā likuma 93.panta otrajā daļā spēkā stāšanās Tieslietu padome sasauc tiesnešu ārkārtas konferenci Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu ievēlēšanai. Līdz jaunas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

39. Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirmo reizi veic Tieslietu padomes noteiktajā kārtībā līdz 2015.gada 1.janvārim.

40. Grozījums šā likuma 98.pantā, kas paredz atteikšanos no kvalifikācijas klasēm, stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.”

20

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 20.pantu šādā redakcijā:

„20. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 39. – 42.punktu šādā redakcijā:

„39. Tieslietu padome gada laikā pēc grozījumu šā likuma 93.panta otrajā daļā, kas groza Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvu un ievēlēšanas kārtību, spēkā stāšanās sasauc tiesnešu ārkārtas konferenci Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu ievēlēšanai. Līdz jaunas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

40. Tieslietu padome līdz 2012.gada 1.janvārim nosaka šā likuma 89.¹¹panta devītajā daļā paredzēto tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus.

41. Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic līdz 2015.gada 1.janvārim Tieslietu padomes noteiktajā kārtībā.

42. Grozījumi šā likuma 52.pantā, kas groza rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāta izglītības prasības, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”;

Atbalstīts

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 39., 40., 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

“39. Tieslietu padome gada laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 93.panta otrajā daļā attiecībā uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvu un ievēlēšanas kārtību, sasauc tiesnešu ārkārtas konferenci Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļu ievēlēšanai. Līdz jaunas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

40. Tieslietu padome līdz 2012.gada 1.janvārim nosaka šā likuma 89.¹¹ panta devītajā daļā paredzēto tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus.

41. Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veic līdz 2015.gada 1.janvārim Tieslietu padomes noteiktajā kārtībā.

42. Grozījumi šā likuma 52.pantā attiecībā uz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāta izglītībai izvirzāmajām prasībām stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”