Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 12 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 1., 2., 15., 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 82., 131., 178.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 1., 2., 15., 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 82., 131., 178.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts

3. Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:

9¹) ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas;

1. Papildināt 3.panta trešās daļas 9.¹ punktu pēc vārdiem "kokmateriālu atsavināšanas" ar vārdiem "kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids".

1. Papildināt 3.panta trešās daļas 9.¹ punktu pēc vārdiem "kokmateriālu atsavināšanas" ar vārdiem "kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids".

8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti

2.³ Šā panta otrajā un 2.¹ daļā minētais ienākums ietver arī darbiniekam, īpašniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā vai amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu, kā arī šo personu ģimenes locekļiem (turpmāk — labuma guvējs) doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, līdz 150 latiem mēnesī. Šīs panta daļas izpratnē par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmi tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni. Ministru kabinets nosaka labuma guvējam doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumam, par kuru ir jāmaksā algas nodoklis, un tā noteikšanas kārtību.

2.  8.pantā:

izteikt 2.³ daļu šādā redakcijā:

"2.³ Šā panta otrajā un 2.¹ daļā minētais ienākums ietver arī darbiniekam, īpašniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā amatā, kā arī šo personu ģimenes locekļiem (turpmāk – labuma guvējs) doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Šīs panta daļas izpratnē par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmi tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni. Par gūto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ir jāmaksā algas nodoklis.";

2.  8.pantā:

izteikt 2.³ daļu šādā redakcijā:

"2.³ Šā panta otrajā un 2.¹ daļā minētais ienākums ietver arī darbiniekam, īpašniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā amatā, kā arī šo personu ģimenes locekļiem (turpmāk – labuma guvējs) doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Šīs panta daļas izpratnē par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmi tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni. Par gūto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par vieglo pasažieru automobili nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ir jāmaksā algas nodoklis.";

1

Budžeta un finanšu nodokļu komisija

Papildināt 8.pantu ar 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

„2.⁴ Šā panta 2.³daļa nav piemērojama zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašniekam, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem, biedram, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem.”.

Atbalstīts

papildināt ar 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

„2.⁴ Šā panta 2.³daļa nav piemērojama zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašniekam, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem, biedram, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem.”.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

15) ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas;

papildināt trešās daļas 15.punktu pēc vārdiem "kokmateriālu atsavināšanas" ar vārdiem "kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids".

papildināt trešās daļas 15.punktu pēc vārdiem "kokmateriālu atsavināšanas" ar vārdiem "kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids".

9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

3. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 41.punktu šādā redakcijā:

"41) labums no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par šo automobili labuma gūšanas mēnesī ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis."

3. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 41.punktu šādā redakcijā:

"41) labums no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, ja par šo automobili labuma gūšanas mēnesī ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis."

2

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Papildināt likuma 9. panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„ienākumi no kapitāla, tajā skaitā no kapitāla pieauguma, ja tie nepārsniedz 100 latus taksācijas gadā.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

10.pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm;

4.  10.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem.";

4.  10.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem.";

3

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Papildināt likuma 10.panta pirmo daļu ar jaunu 8) punktu šādā redakcijā:

„8) arodbiedrību biedru maksas”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

1.¹ Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona — nodokļa maksātājs — bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, šā panta izpratnē uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"1.¹ Nauda vai cita lieta, kuru fiziskā persona – nodokļa maksātājs – bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, šā panta izpratnē uzskatāma par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.";

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"1.¹ Nauda vai cita lieta, kuru fiziskā persona – nodokļa maksātājs – bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, šā panta izpratnē uzskatāma par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.";

papildināt pantu ar 1.⁵ daļu šādā redakcijā:

"1.⁵ Šā panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, vienlaikus ar deklarāciju nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā dokumentus, kas apliecina, ka:

1) ziedojuma saņēmējs ir rezidents kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;

2) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī;

3) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu;

4) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietots sabiedriskā labuma mērķiem.";

papildināt pantu ar 1.⁵ daļu šādā redakcijā:

"1.⁵ Šā panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, vienlaikus ar deklarāciju nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā dokumentus, kas apliecina, ka:

1) ziedojuma saņēmējs ir rezidents kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;

2) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī;

3) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu;

4) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietots sabiedriskā labuma mērķiem.";

5. Šā panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā minētos izdevumus nepiemēro mikrouzņēmuma — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — darbinieka ienākumam no mikrouzņēmuma. Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus nepiemēro saimnieciskās darbības ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos izdevumus nepiemēro mikrouzņēmuma – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – darbinieka un īpašnieka ienākumam no mikrouzņēmuma, ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, un šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam. Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus nepiemēro saimnieciskās darbības ienākumiem, par kuriem tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis."

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos izdevumus nepiemēro mikrouzņēmuma – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – darbinieka un īpašnieka ienākumam no mikrouzņēmuma, ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, un šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam. Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus nepiemēro saimnieciskās darbības ienākumiem, par kuriem tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis."

11.⁵ pants. Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai

2. Ja maksātājam piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma.

4. Aprēķinot personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem.

5.  11.⁵ pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"4.¹ Šā panta otro un ceturto daļu nepiemēro, ja par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina kā saimnieciskajā darbībā izmantotam transportlīdzeklim.";

5.  11.⁵ pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"4.¹ Šā panta otro un ceturto daļu nepiemēro, ja par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina kā saimnieciskajā darbībā izmantotam transportlīdzeklim.";

papildināt pantu ar 6.¹ un 6.² daļu šādā redakcijā:

"6.¹ Ja maksātājs par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, šā panta sesto daļu nepiemēro, bet šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi, bet ne vairāk par maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

6.² Ja maksātājs par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ekspluatācijas izdevumus (izņemot izdevumus par degvielu) attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem."

papildināt pantu ar 6.¹, 6.² un 6.³ daļu šādā redakcijā:

"6.¹ Ja maksātājs par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, šā panta sesto daļu nepiemēro, bet šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi, bet ne vairāk par maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

6.² Ja maksātājs par personīgo vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, ekspluatācijas izdevumus (izņemot izdevumus par degvielu) attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

4

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 11.⁵pantu ar 6.³ daļu šādā redakcijā:

 „6.³  Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita zemnieku vai zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvā vieglā automobiļa likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē) ekspluatāciju. Vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus zemnieku vai zvejnieku saimniecības iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.”.

Atbalstīts

6.³  Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita zemnieku vai zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvā vieglā automobiļa likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē) ekspluatāciju. Vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus zemnieku vai zvejnieku saimniecības iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.”.

11.⁶ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu

2. Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk — pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 33.punktam, un pārdots 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

6. Aizstāt 11.⁶ panta otrajā daļā vārdus "par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk – pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 33.punktam" ar vārdiem "par personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk – pārklasificēts)".

6. Aizstāt 11.⁶ panta otrajā daļā vārdus "par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk – pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 33.punktam" ar vārdiem "par personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk – pārklasificēts)".

11.⁹ pants. Ienākuma no kapitāla noteikšana

7. Papildināt 11.⁹ pantu ar 7.²  un 7.³ daļu šādā redakcijā:

"7.² Ja nekustamais īpašums ir izveidots, lai nodrošinātu sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, un nodots ekspluatācijā, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda ar nekustamā īpašuma izveidošanu saistītos izdevumus, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums ir nodots ekspluatācijā.

7.³ Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma vērtību:

1) par kādu dāvinātājs ir iegādājies konkrēto nekustamo īpašumu, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

2) kadastrālo vērtību (aktuālo) gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

3) aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim."

7. Papildināt 11.⁹ pantu ar 7.²  un 7.³ daļu šādā redakcijā:

"7.² Ja nekustamais īpašums ir izveidots, lai nodrošinātu sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, un nodots ekspluatācijā, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda ar nekustamā īpašuma izveidošanu saistītos izdevumus, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums ir nodots ekspluatācijā.

7.³ Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma vērtību:

1) par kādu dāvinātājs ir iegādājies konkrēto nekustamo īpašumu, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

2) kadastrālo vērtību (aktuālo) gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

3) aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim."

12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets.

5

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

12.pantā:

Izteikt pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

„Mēneša neapliekamais minimums ir 35 lati.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus.

8.  12.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda "atvieglojumus" ar vārdiem "izņemot gadījumu, ja apgādībā esošai personai ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām"";

8.  12.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda "atvieglojumus" ar vārdiem "izņemot gadījumu, ja apgādībā esošai personai ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām"";

9. Maksātāja ienākumam no kapitāla nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu.

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"9. Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis, nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"9. Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis, nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"10. Personai, kura atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" izmantojusi priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas un kurai vecuma pensija ir piešķirta, bet nav izmaksājama, jo tā kļuvusi par obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam), periodā, kad tā ir obligāti sociāli apdrošināta persona, nepiemēro šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu."

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"10. Personai, kura atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" izmantojusi priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas un kurai vecuma pensija ir piešķirta, bet nav izmaksājama, jo tā kļuvusi par obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam), periodā, kad tā ir obligāti sociāli apdrošināta persona, nepiemēro šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu."

13.pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no apgādniekiem:

6

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

13.pantā:

Pirmās daļas 1.punktā aiz domu zīmes aizstāt vārdus „Ministru kabineta noteiktajā” ar skaitli un vārdu „91 lata”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

3. Šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona. Maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma — mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — darbinieks, nepiemēro šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.

9.  13.pantā:

papildināt trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis, nepiemēro šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.";

9.  13.pantā:

papildināt trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis, nepiemēro šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.";

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

"3.² Atvieglojumu par nepilngadīga bērna uzturēšanu piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība."

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

"3.² Atvieglojumu par nepilngadīga bērna uzturēšanu piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība."

15.pants. Nodokļa likmes

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 26 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 26 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

2.¹ Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 26 procenti.

10. Aizstāt 15.panta otrajā un 2.¹ daļā skaitli "26" ar skaitli "25".

10. Aizstāt 15.panta otrajā un 2.¹ daļā skaitli "26" ar skaitli "25".

3.¹ Nodokļa likme ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, ir 10 procenti. Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 procenti.

7

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Izteikt likuma 15. panta 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„3.¹ Nodokļa likme ienākumam no kapitāla, tajā skaitā kapitāla pieaugumam, ir 15 procenti.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav
saistīti ar darba attiecībām

11.  17.pantā:

papildināt pantu ar 10.⁴ daļu šādā redakcijā:

"10.⁴ Ja kredītiestādei ir pieejama informācija par ieturēto nodokli ārvalstī no dividendēm par ārvalstīs publiskajā apgrozībā esošām akcijām pēc zemākas nodokļa likmes, nekā noteikts šā likuma 15.panta 3.¹ daļā, kredītiestāde piemēro šā panta desmitās daļas 12.punkta noteikumus un nodokli ietur izmaksas vietā, piemērojot nodokļa likmes starpību starp šā likuma 15.panta 3.¹ daļā noteikto likmi un ārvalstī ieturētā nodokļa likmi. Kredītiestāde nepiemēro šā panta desmitās daļas 12.punkta noteikumus par nodokļa ieturēšanu izmaksas vietā, ja kredītiestādei ir pieejama informācija par ieturēto nodokli ārvalstī no dividendēm par ārvalstīs publiskajā apgrozībā esošām akcijām pēc šā likuma 15.panta 3.¹ daļā noteiktās nodokļa likmes vai arī augstākas nodokļa likmes.";

11.  17.pantā:

papildināt pantu ar 10.⁴ daļu šādā redakcijā:

"10.⁴ Ja kredītiestādei ir pieejama informācija par ieturēto nodokli ārvalstī no dividendēm par ārvalstīs publiskajā apgrozībā esošām akcijām pēc zemākas nodokļa likmes, nekā noteikts šā likuma 15.panta 3.¹ daļā, kredītiestāde piemēro šā panta desmitās daļas 12.punkta noteikumus un nodokli ietur izmaksas vietā, piemērojot nodokļa likmes starpību starp šā likuma 15.panta 3.¹ daļā noteikto likmi un ārvalstī ieturētā nodokļa likmi. Kredītiestāde nepiemēro šā panta desmitās daļas 12.punkta noteikumus par nodokļa ieturēšanu izmaksas vietā, ja kredītiestādei ir pieejama informācija par ieturēto nodokli ārvalstī no dividendēm par ārvalstīs publiskajā apgrozībā esošām akcijām pēc šā likuma 15.panta 3.¹ daļā noteiktās nodokļa likmes vai arī augstākas nodokļa likmes.";

12. No šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 7.¹, 8., 9.¹, 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 19., 20., 21. un 22.punktā minētajiem ienākumiem ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

12.² Fiziskā persona — rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, no šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 7.¹, 8., 9.¹, 11. un 12.punktā minētajiem ienākumiem nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.

izslēgt divpadsmitajā un 12.² daļā skaitli "9.¹";

izslēgt divpadsmitajā un 12.² daļā skaitli "9.¹";

papildināt pantu ar 12.⁵ un 12.⁶ daļu šādā redakcijā:

"12.⁵ No nerezidenta īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

12.⁶ Fiziskā persona – rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, – no nerezidenta īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākuma nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.";

papildināt pantu ar 12.⁵ un 12.⁶ daļu šādā redakcijā:

"12.⁵ No nerezidenta īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

12.⁶ Fiziskā persona – rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, – no nerezidenta īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākuma nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.";

17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur pēc 26 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas — Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces.

19. Šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 26 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoņpadsmito daļu ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā likuma 3.panta trešās daļas un šā panta desmitās un divpadsmitās daļas noteikumi.

aizstāt septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā skaitli "26" ar skaitli "25".

aizstāt septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā skaitli "26" ar skaitli "25".

18.pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā

8

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt 18.pantu ar 7.¹daļu šādā redakcijā:

„7.¹ Persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, bet taksācijas gadā kļūst par maksātāju, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi. Ja persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, bet taksācijas gadā kļūst par maksātāju, veic avansa maksājumus, pirmais maksāšanas termiņš ir šā panta trešajā daļā norādītais pirmais termiņš.

Atbalstīts

Atbalstīts

12. Papildināt 18.pantu ar 7.¹daļu šādā redakcijā:

„7.¹ Persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, bet taksācijas gadā kļūst par maksātāju, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi. Ja persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, bet taksācijas gadā kļūst par maksātāju, veic avansa maksājumus, pirmais maksāšanas termiņš ir šā panta trešajā daļā norādītais pirmais termiņš.

19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

5.³ Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 500 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

12.  19.pantā:

papildināt 5.³ daļas otro teikumu pēc vārdiem "mēnesī ir" ar vārdu un skaitli "no 100,01";

13.  19.pantā:

papildināt 5.³ daļas otro teikumu pēc vārdiem "mēnesī ir" ar vārdu un skaitli "no 100,01";

papildināt 5.³ daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 100 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī."

papildināt 5.³ daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 100 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī."

 Pārejas noteikumi

51. Laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksām piemērojami tie šā likuma noteikumi, kas bija spēkā 2009.gada 31.decembrī, ja attiecīgās izmaksas veiktas līdz 2009.gada 31.decembrim un ieguldījumu apliecības bija fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus, un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma vai minētās izmaksas kopā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā minētajiem attaisnotajiem izdevumiem nepārsniedz 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

13. Pārejas noteikumos:

aizstāt 51.punktā skaitli un vārdu "2013.gada" ar skaitli un vārdu "2014.gada";

14. Pārejas noteikumos:

aizstāt 51.punktā skaitli un vārdu "2013.gada" ar skaitli un vārdu "2014.gada";

52. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2010., 2011. un 2012.taksācijas gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kurus izmaksājusi pašvaldība, saņemot Valsts nodarbinātības aģentūras par stipendijām kvalificētos Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” līdzekļus.

9

10

Finanšu ministrs A.Vilks

„Pārejas noteikumos:

izteikt pārejas noteikumu 52.punktu šādā redakcijā:

„52. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2010., 2011. un 2012.gadā gūtos fiziskās personas, kura atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra ir  kvalificējusi par stipendijām no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” vai valsts budžeta līdzekļiem.”;

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pārejas noteikumu 52.punktu šādā redakcijā:

„52. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2010., 2011. un 2012.gadā gūtos fiziskās personas, kura atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra ir kvalificējusi par stipendijām.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšli -

kumā

Nr.10

Atbalstīts

izteikt 52.punktu šādā redakcijā:

„52. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2010., 2011. un 2012.gadā gūtos fiziskās personas, kura atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra ir kvalificējusi par stipendijām.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 65., 66. un 67.punktu šādā redakcijā:

"65. Grozījumus likuma 10.panta piektajā daļā, 12.panta devītajā daļā un 13.panta trešajā daļā piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

66. Summām, kas saņemtas par 2010.gadu un izmaksātas kā valsts atbalsts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids, par 2010.gadā gūto ienākumu piemērojama 10 procentu likme.

papildināt ar 65., 66. 67., 68. un 69. punktu šādā redakcijā:

"65. Grozījumus likuma 10.panta piektajā daļā, 12.panta devītajā daļā un 13.panta trešajā daļā piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

66. Summām, kas saņemtas par 2010.gadu un izmaksātas kā valsts atbalsts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids, par 2010.gadā gūto ienākumu piemērojama 10 procentu likme.

67. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem par 2010.gadā gūto ienākumu iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestā no 2011.gada 1.februāra līdz 2011.gada 1.aprīlim."

67. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem par 2010.gadā gūto ienākumu iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestā no 2011.gada 1.februāra līdz 2011.gada 1.aprīlim."

11

12

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Papildināt likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 13.pantu par likuma pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

„68. Piemērot 12.⁶ panta un 5.panta otrajā un 2.¹ daļā fiksēto likmi: no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim -- 24% apmērā, no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.decembrim -- 23% apmērā, no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim -- 22% apmērā, no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim – 21% apmērā.”

Finanšu ministrs A.Vilks

papildināt ar 68. un 69.punktu šādā redakcijā:

„68. Maksātājs, kurš vēlas piemērot šā likuma 10.pantā pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos izdevumus, 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus

2010.gadā gūtajiem ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, un šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam, norāda izvēli piemērot minētos nodokļa atvieglojumus deklarācijā un aprēķina par gadu maksājamā nodokļa vidējo svērto likmi, pamatojoties uz katra ienākuma, kam piemērota atšķirīga likme, daļu kopējā apliekamajā ienākumā, kā arī atmaksājamo nodokli nosaka pēc aprēķinātās vidējās svērtās likmes.

69. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc šā likuma pārejas noteikumu 68.punktā noteiktās vidējās svērtās likmes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienests triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību, piemērojot vidējo svērto nodokļa likmi.”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

68. Maksātājs, kurš vēlas piemērot šā likuma 10.pantā pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos izdevumus, 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus

2010.gadā gūtajiem ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, un šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam, norāda izvēli piemērot minētos nodokļa atvieglojumus deklarācijā un aprēķina par gadu maksājamā nodokļa vidējo svērto likmi, pamatojoties uz katra ienākuma, kam piemērota atšķirīga likme, daļu kopējā apliekamajā ienākumā, kā arī atmaksājamo nodokli nosaka pēc aprēķinātās vidējās svērtās likmes.

69. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc šā likuma pārejas noteikumu 68.punktā noteiktās vidējās svērtās likmes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienests triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību, piemērojot vidējo svērto nodokļa likmi.”.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.