1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (122)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 53.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 53.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Tiesvedības instances civillietā

(1) Civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu - arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē.

(3) Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

1.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 4. panta otro daļu ar vārdiem „ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

Atbalstīts

1. Papildināt 4. panta otro daļu ar vārdiem „ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

5.¹ Jautājuma uzdošana Eiropas Kopienu Tiesai

Tiesa saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām uzdod Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.

2.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt visā 5.¹ pantā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 5.¹ pantā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”.

15.pants. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.

(3) Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

3.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 15. panta trešo daļu pēc vārdiem „paredzētajos gadījumos tiesa” ar vārdiem „prasības pieteikumus,”.

Atbalstīts

3. Papildināt 15. panta trešo daļu pēc vārdiem „paredzētajos gadījumos tiesa” ar vārdiem „prasības pieteikumus”.

34.pants. Valsts nodeva

(1) Par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a)  (izslēgts ar 2009.gada 5.februāra likumu),

b) līdz 1000 latiem - 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;

c) no 1001 lata līdz 5000 latiem — 150 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus,

d) no 5001 lata līdz 20 000 latiem — 250 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus,

e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 490 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus,

f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1290 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus,

g) vairāk par 500 000 latiem — 2490 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā - 100 latu, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, - 10 latu;

3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — 30 latu, par kreditora iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 250 latu, par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 50 latu, par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu — 100 latu, par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu — 250 latu;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 50 latu;

4¹) par pieteikumu par autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk — intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumiem un aizsardzību — 150 latu;

5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu - 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;

6) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms prasības celšanas, - 20 latu;

7) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā — 2 procenti no parāda summas vai atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības, bet ne vairāk par 350 latiem;

8) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu — 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 200 latiem;

9) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, — tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu - tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā;

11) par sūdzībām tiesiskās aizsardzības procesa lietās, par sūdzībām maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, par sūdzībām sakarā ar maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) lēmumu vai rīcību, par sūdzībām par valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija) lēmumiem, kā arī par Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Padomes regula Nr.1346/2000) 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu — 15 latu;

12) par sūdzībām sakarā ar tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra lēmumiem vai rīcību - 15 latu;

13) par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda — 50 latu.

(2) Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādā apmērā:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības,

b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem - 1 procents no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem - 3 procenti no mantojamās mantas vērtības,

d) ceturtās šķiras mantiniekiem - 10 procenti no mantojamās mantas vērtības;

2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 50 procenti no šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra,

b) ceturtās šķiras mantiniekiem - 8 procenti no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem - 15 procenti no mantojamās mantas vērtības;

d) testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, ja tie ir sabiedriskā labuma organizācijas, — 3 procenti no mantojamās mantas vērtības.

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu).

(3) Lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma spēkā stāšanos šā panta otrajā daļā noteiktā valsts nodeva maksājama, saņemot sprieduma norakstu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā vai arī saņemot pēdējās gribas rīkojuma aktu vai mantojuma līgumu ar uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā. 

(4) Par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā.

(5) Iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, maksājama valsts nodeva - 20 latu.

………………

4.

5.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 34. panta pirmās daļas 7. punktu pēc vārdiem „brīdinājuma kārtībā” ar vārdiem un skaitļiem „par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006)”.

Juridiskā komisija

Papildināt 34.panta piekto daļu aiz vārdiem „par tiesas lēmumu” ar vārdiem „izņemot lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos”.

Atbalstīts

Atbalstīts

4. 34.pantā:

 papildināt pirmās daļas 7. punktu pēc vārdiem „brīdinājuma kārtībā” ar vārdiem un skaitļiem „par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006)”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „par tiesas lēmumu” ar vārdiem „izņemot lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos”.

6.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt likumu ar 36.¹ pantu šādā redakcijā:

„36.¹ pants. Valsts nodevas ieskaitīšana

Par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1896/2006 samaksātā nodeva ieskaitāma valsts nodevā par prasību, ja atbildētājs paziņojis par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu un tiek turpināta prasības tiesvedība.”

Atbalstīts

5. Papildināt likumu ar 36.¹ pantu šādā redakcijā:

„36.¹ pants. Valsts nodevas ieskaitīšana

Par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1896/2006 samaksātā nodeva ieskaitāma valsts nodevā par prasību, ja atbildētājs paziņojis par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu un tiek turpināta prasības tiesvedība.”

37.pants. Valsts nodevas atmaksāšana
(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.⁶ pantu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.⁸ pantu;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vai pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

5) ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

7.

8.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izslēgt 37. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus „vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.⁶ pantu”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izslēgt 37. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus „vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.⁸ pantu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

6. 37. panta pirmajā daļā:

izslēgt 2. punktā vārdus „vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.⁶ pantu”;

izslēgt 3. punktā vārdus „vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.⁸ pantu”.

41.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana (1) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

(3) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta 2.punktā norādīto gadījumu.

9.

10.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 41. panta pirmās daļas trešo teikumu pēc vārdiem „valsts nodeva par” ar vārdiem „blakus sūdzību par tiesas lēmumu”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 41. panta trešo daļu pēc skaitļa un vārda „219. panta” ar vārdiem „pirmās daļas”.

Atbalstīts

Atbalstīts

7. 41.pantā:

papildināt pirmās daļas trešo teikumu pēc vārdiem „Valsts nodeva par” ar vārdiem „blakus sūdzību par tiesas lēmumu”;

papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārda „219. panta” ar vārdiem „pirmās daļas”.

42.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1) Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

(2) Ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

(3) Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

(4) Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

11.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 42. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja tiesa apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no abām pusēm valsts ienākumos vienādā apmērā, ja izlīgumā nav noteikts citādi.”

Atbalstīts

8. Papildināt 42. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja tiesa apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no abām pusēm valsts ienākumos vienādā apmērā, ja izlīgumā nav noteikts citādi.”

45.pants. Par tiesāšanās izdevumiem pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas.

12.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 45. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzība par lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas, nav apmaksājama ar valsts nodevu.”;

esošo panta tekstu uzskatīt par panta pirmo daļu.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.5

53.pants. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Tas tiek izlemts tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai tiesā.

(2) Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

(3) Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski.

(4) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

13.

14.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 53. pantā pirmo daļu šādā redakcijā:

 „(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Tas tiek izlemts rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu.”;

Juridiskā komisija

Izteikt 53. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.14

Atbalstīts

9. Izteikt 53. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu.”

55.pants. Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi vai juridiskās personas nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās laiku un vietu;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

15.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 55. pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

„5¹) norādījumu, ka tiks izmantota video konference;”.

Atbalstīts

10. Papildināt 55. pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

„5¹) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference;”.

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas dokumentus var piegādāt arī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, ja lietas dalībnieka norādītā personas adrese nesakrīt ar personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz šīs personas darbavietu.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

…………….

16.

17.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 56. panta pirmo daļu pēc vārdiem „ar paziņojumu par saņemšanu” ar vārdiem „elektroniskā pasta sūtījumā”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 56.  pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz elektroniskā pasta adresi, kuru norādījis lietas dalībnieks. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta pirmajā daļā minētajā veidā.”

Atbalstīts

Atbalstīts

11. 56.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „ar paziņojumu par saņemšanu” ar vārdiem „elektroniskā pasta sūtījumā”;

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz elektroniskā pasta adresi, kuru norādījis lietas dalībnieks. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta pirmajā daļā minētajā veidā.”

56.¹ pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

18.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 56.¹ pantu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.”

Atbalstīts

12. Papildināt 56.¹ pantu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.”

61.pants. Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

19.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 61. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt arī ar tehniskiem līdzekļiem.”

Atbalstīts

13. Papildināt 61. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt arī ar tehniskajiem līdzekļiem.”

62.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību;

8) lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) lietas dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

11) valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu īsu saturu;

12) tiesas debašu un prokurora atzinuma īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai;

14) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

………………...

20.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 62. panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskiem līdzekļiem;”

Atbalstīts

14. Papildināt 62. panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem;”

77.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas.

21.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 77. panta pirmajā daļā vārdus „parāda pārvede” ar vārdiem „parāda pārvede u.c.”

Atbalstīts

15. Aizstāt 77. panta pirmajā daļā vārdus „parāda pārvede” ar vārdiem „parāda pārvede u.c.”.

108.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem.

(3) Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš slimības, vecuma, invaliditātes vai cita attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma.

22.

23.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 108. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Liecinieku var nopratināt arī ar videokonferences starpniecību tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai tam speciāli aprīkotā vietā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 108. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 23

Atbalstīts

16. Papildināt 108. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.”

111.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Lietas dalībniekiem, iesniedzot tiesai rakstveida pierādījumu vai lūdzot to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt arī tiesnesis. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi iesniedzami, ja likumos vai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

24.

25.

26.

27.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 111. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģināla, noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas, izdrukas vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.”

Juridiskā komisija

Izteikt 111.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 111. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izdrukas, vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.”

Juridiskā komisija

Izteikt 111.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 25

Atbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 27

Atbalstīts

17. 111.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.”

122.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz četrdesmit latiem.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

28.

29.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 122. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ekspertu var nopratināt arī ar videokonferences starpniecību tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai tam speciāli aprīkotā vietā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 122. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 29

Atbalstīts

18. Papildināt 122. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.”

128.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu.

(2) Prasības pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;

5) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;

6) likums, uz kura prasība pamatota;

7) prasītāja prasījumi;

8) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

9) prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

…………………….

30.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 128. panta otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;”

Atbalstīts

19. Papildināt 128. panta otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;”.

131.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

(1) Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006), tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.

31.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 131. panta otrajā daļā vārdus un skaitļus „Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas mak­sā­juma rīkojuma procedūru (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006)” ar vārdiem un skaitļiem „Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006”.

Atbalstīts

20. Aizstāt 131. panta otrajā daļā vārdus un skaitļus „Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas mak­sā­juma rīkojuma procedūru (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006)” ar vārdiem un skaitļiem „Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006”.

133.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128.pantā noteikto rekvizītu;

2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129.pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību.

32.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 133. panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

 „2¹) prasības pieteikums maza apmēra prasības lietā nav noformēts atbilstoši šā likuma 250.²⁰ pantā noteiktajam.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

21. Papildināt 133. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

 „3) prasības pieteikums maza apmēra prasības lietā nav noformēts atbilstoši šā likuma 250.²⁰ pantā noteiktajam.”

134.pants. Prasījumu un civillietu apvienošana

(1) Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji - pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu.

33.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 134. panta otrajā daļā vārdus „tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu” ar vārdiem „tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.”

Atbalstīts

22. Aizstāt 134. panta otrajā daļā vārdus „tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu” ar vārdiem „tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu”.

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgā lēmuma par prasības nodrošināšanu norakstu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

34.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 140. panta devīto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.”

Atbalstīts

23. Papildināt 140. panta devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.”

143.pants. Ar prasības nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta.

35.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 143. pantu pēc vārdiem „prasība ir noraidīta” ar vārdiem un skaitļiem „vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos”.

Atbalstīts

24. Papildināt 143. pantu ar tekstu šādā redakcijā:

„vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos”.

149.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

…………………

36.

37.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 149. panta trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

„6) personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā ar videokonferences starpniecību;”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 149. panta piekto daļu pēc vārdiem „par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām” ar vārdiem „par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā ar videokonferences starpniecību”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

25. 149.pantā:

papildināt trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

„6) personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci.”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām” ar vārdiem „par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci”.

154.pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku.

38.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 154. pantu šādā redakcijā:

„154. pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo:

            1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu.”

Atbalstīts

26. Izteikt 154. pantu šādā redakcijā:

„154. pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo:

            1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu.”

155.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.

39.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 155. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas noteiktais pārstāvis videokonferences norisei pārbauda personu, kas piedalās tiesas sēdē ar videokonferences starpniecību, identitāti.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

27. Papildināt 155. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas noteikts pārstāvis pārbauda to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci.”

195.pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

40.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 195. pantu šādā redakcijā:

„195. pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.”

Atbalstīts

28. Izteikt 195. pantu šādā redakcijā:

„195. pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.”

200.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

41.

42.

43.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 200. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„ (1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma lietas dalībniekiem nosūtīšanu, tiesa nosūta pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.”

Juridiskā komisija

„Izteikt 200. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata rakstveida procesā. Par minētā jautājuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma lietas dalībniekiem nosūtīšanu, tiesa nosūta tiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.”;

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 200. panta otro daļu ar šādu tekstu:„kura norakstu nosūta lietas dalībniekiem triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 42

Atbalstīts

Atbalstīts

29. 200.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata rakstveida procesā. Par minētā jautājuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.”;

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„kura norakstu nosūta lietas dalībniekiem triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas”.

206.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma veida un kārtības grozīšanu.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

44.

45.

46.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 206. panta pirmajā daļā vārdus „kā arī par sprieduma veida un kārtības grozīšanu” ar vārdiem „kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu”;

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 206. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai tā izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.”;

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 206. panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

30. 206.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „kā arī par sprieduma veida un kārtības grozīšanu” ar vārdiem „kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai tā izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

206.¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.861/2007 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma minētās regulas 15.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

47.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 206.¹ panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„206.¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā taisītā Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā vai Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 15. panta 2. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23. pantā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.”

Atbalstīts

31. Izteikt 206.¹ panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„206.¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā taisītā Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā vai Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 15. panta 2. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23. pantā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.”

210.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

2) ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

3) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kura piedalīšanās lietas izskatīšanā saskaņā ar likumu ir obligāta, kā arī liecinieks, eksperts vai tulks;

4) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādītā iemesla dēļ tiesa var atlikt lietas izskatīšanu ne vairāk kā vienu reizi.

48.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 210. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē ar videokonferences starpniecību tehnisku vai cita no tiesas neatkarīga iemesla dēļ.”

Atbalstīts,

redakcionāli

precizējot

32. Papildināt 210. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai cita no tiesas neatkarīga iemesla dēļ.”

214.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību;

4¹) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;

6) uz tiesas sēdi nav ieradies atbildētājs, kuram paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts ir nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu.

49.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 214. panta 4.¹ punktā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”

Atbalstīts

33. Aizstāt 214. panta 4.¹ punktā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”

216.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā likuma 214.panta 4., 4.¹ un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;

5) šā likuma 215.panta 1. - 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam;

7) šā likuma 214.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos - līdz ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 19.panta 2.punktā vai 1965.gada 15.novembra Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk - Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā punktā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi.