Priekšlikumu tabula

Rīgā, 2008

Rīgā, 2011. gada 14.jūlijā

Nr. 9/3 – 2-172-2011

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas ārkārtas sesijas tuvākās sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) izskatīšanai trešajā lasījumā, kurā iekļauts likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.275).

Juridiskā komisija lūdz izskatāmo dokumentu nr.1213 “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) aizstāt ar jaunu dokumentu.

Pielikumā: likumprojekts uz 96 lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.15/Lp10), kurā iekļauts likumprojekts Nr.275/Lp10

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (29)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 53.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Tiesvedības instances civillietā

(1) Civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu - arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē.

………………….

1. Papildināt 4. panta otro daļu ar vārdiem „ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

5.¹ Jautājuma uzdošana Eiropas Kopienu Tiesai

Tiesa saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām uzdod Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.

2. Aizstāt 5.¹ pantā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”.

15.pants. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.

(3) Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

3. Papildināt 15. panta trešo daļu pēc vārdiem „paredzētajos gadījumos tiesa” ar vārdiem „prasības pieteikumus”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā:

„3. Papildināt 15. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildus apstākļus, kuriem varētu būt nozīme pieteikuma, sūdzības un jautājuma izlemšanai, tiesa to var izskatīt tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma, sūdzības un jautājuma izskatīšanai.””

Atbalstīts

3. Papildināt 15. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme pieteikuma, sūdzības un jautājuma izlemšanā, tiesa to var izskatīt tiesas sēdē, iepriekš par tās laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma, sūdzības un jautājuma izskatīšanai.”

33.pants. Tiesāšanās izdevumi

(1) Tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

(2) Tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva;

2) kancelejas nodeva;

3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

(3) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

1) izdevumi par advokāta palīdzību;

2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;

3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 33. panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

1) izdevumi par advokāta vai cita kvalificēta jurista palīdzību;”

Atbalstīts

5. Izteikt 33. panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) izdevumi par advokāta vai cita kvalificēta jurista palīdzību;”

34.pants. Valsts nodeva

(1) Par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) (izslēgts ar 2009.gada 5.februāra likumu),

b) līdz 1000 latiem - 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;

c) no 1001 lata līdz 5000 latiem — 150 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus,

d) no 5001 lata līdz 20 000 latiem — 250 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus,

e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 490 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus,

f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1290 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus,

g) vairāk par 500 000 latiem — 2490 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā - 100 latu, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, - 10 latu;

3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — 30 latu, par kreditora iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 250 latu, par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 50 latu, par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu — 100 latu, par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu — 250 latu;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 50 latu;

4¹) par pieteikumu par autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk — intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumiem un aizsardzību — 150 latu;

5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu - 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;

6) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms prasības celšanas, - 20 latu;

7) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā — 2 procenti no parāda summas vai atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības, bet ne vairāk par 350 latiem;

8) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu — 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 200 latiem;

9) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, — tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu - tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā;

11) par sūdzībām tiesiskās aizsardzības procesa lietās, par sūdzībām maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, par sūdzībām sakarā ar maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) lēmumu vai rīcību, par sūdzībām par valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija) lēmumiem, kā arī par Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Padomes regula Nr.1346/2000) 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu — 15 latu;

12) par sūdzībām sakarā ar tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra lēmumiem vai rīcību - 15 latu;

13) par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda — 50 latu.

(2) Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādā apmērā:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības,

b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem - 1 procents no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem - 3 procenti no mantojamās mantas vērtības,

d) ceturtās šķiras mantiniekiem - 10 procenti no mantojamās mantas vērtības;

2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 50 procenti no šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra,

b) ceturtās šķiras mantiniekiem - 8 procenti no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem - 15 procenti no mantojamās mantas vērtības;

d) testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, ja tie ir sabiedriskā labuma organizācijas, — 3 procenti no mantojamās mantas vērtības.

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu).

(3) Lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma spēkā stāšanos šā panta otrajā daļā noteiktā valsts nodeva maksājama, saņemot sprieduma norakstu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā vai arī saņemot pēdējās gribas rīkojuma aktu vai mantojuma līgumu ar uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā.

(4) Par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā.

(5) Iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, maksājama valsts nodeva - 20 latu.

………………

4. 34.pantā:

papildināt pirmās daļas 7. punktu pēc vārdiem „brīdinājuma kārtībā” ar vārdiem un skaitļiem „par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006)”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „par tiesas lēmumu” ar vārdiem „izņemot lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos”.

4. 34.pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „par tiesas lēmumu” ar vārdiem „izņemot lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos”.

5. Papildināt likumu ar 36.¹pantu šādā redakcijā:

„36.¹pants. Valsts nodevas ieskaitīšana

Par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1896/2006 samaksātā nodeva ieskaitāma valsts nodevā par prasību, ja atbildētājs paziņojis par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu un tiek turpināta prasības tiesvedība.”

6. Papildināt likumu ar 36.¹pantu šādā redakcijā:

„36.¹pants. Valsts nodevas ieskaitīšana

37.pants. Valsts nodevas atmaksāšana
(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.⁶ pantu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.⁸ pantu;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vai pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

5) ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

…………………

6. 37. panta pirmajā daļā:

izslēgt 2. punktā vārdus „vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.⁶ pantu”;

izslēgt 3. punktā vārdus „vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.⁸ pantu”.

7. 37. panta pirmajā daļā:

izslēgt 2. punktā vārdus „vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.⁶ pantu”;

izslēgt 3. punktā vārdus „vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.⁸ pantu”.

41.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana (1) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

(3) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta 2.punktā norādīto gadījumu.

7. 41.pantā:

papildināt pirmās daļas trešo teikumu pēc vārdiem „Valsts nodeva par” ar vārdiem „blakus sūdzību par tiesas lēmumu”;

papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārda „219. panta” ar vārdiem „pirmās daļas”.

8. 41.pantā:

papildināt pirmās daļas trešo teikumu pēc vārdiem „Valsts nodeva par” ar vārdiem „blakus sūdzību par tiesas lēmumu”;

papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārda „219. panta” ar vārdiem „pirmās daļas”.

42.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1) Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

(2) Ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

(3) Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

(4) Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

8. Papildināt 42. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja tiesa apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no abām pusēm valsts ienākumos vienādā apmērā, ja izlīgumā nav noteikts citādi.”

9. Papildināt 42. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

………………………

Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.275/Lp10)

Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

"1¹) prasītāji – prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;".

Atbalstīts

10. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

"1¹) prasītāji – prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;".

44.pants. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana

(1) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, — ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi;

………………..

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 44.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

1) izdevumi advokāta vai cita kvalificēta jurista palīdzības samaksai — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, — ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi;”.

Atbalstīts

11. Izteikt 44.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) izdevumi advokāta vai cita kvalificēta jurista palīdzības samaksai — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, — ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi;”.

53.pants. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Tas tiek izlemts tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai tiesā.

……………………...

9. Izteikt 53. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu.”

12. Izteikt 53. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

55.pants. Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi vai juridiskās personas nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās laiku un vietu;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

10. Papildināt 55. pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

„5¹) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference;”.

13. Papildināt 55. pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

„5¹) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference;”.

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas dokumentus var piegādāt arī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, ja lietas dalībnieka norādītā personas adrese nesakrīt ar personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz šīs personas darbavietu.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

…………….

11. 56.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „ar paziņojumu par saņemšanu” ar vārdiem „elektroniskā pasta sūtījumā”;

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz elektroniskā pasta adresi, kuru norādījis lietas dalībnieks. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta pirmajā daļā minētajā veidā.”

14. 56.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „ar paziņojumu par saņemšanu” ar vārdiem „elektroniskā pasta sūtījumā”;

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka noradīto elektroniskā pasta adresi. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta pirmajā daļā minētajā veidā.”

56.¹pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

12. Papildināt 56.¹pantu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.”

15. Papildināt 56.¹pantu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.”

61.pants. Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols.

…………………..

13. Papildināt 61. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt arī ar tehniskajiem līdzekļiem.”

16. Papildināt 61. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt arī ar tehniskajiem līdzekļiem.”

62.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību;

8) lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) lietas dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

11) valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu īsu saturu;

12) tiesas debašu un prokurora atzinuma īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai;

14) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

………………...

14. Papildināt 62. panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem;”

17. Papildināt 62. panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

„2¹) to, ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem;”

77.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam.

…………….

15. Aizstāt 77. panta pirmajā daļā vārdus „parāda pārvede” ar vārdiem „parāda pārvede u.c.”.

18. Aizstāt 77. panta pirmajā daļā vārdus „parāda pārvede” ar vārdiem „parāda pārvede un citi apstākļi”.

108.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem.

…………………

16. Papildināt 108. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.”

19. Papildināt 108. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.”

111.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Lietas dalībniekiem, iesniedzot tiesai rakstveida pierādījumu vai lūdzot to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt arī tiesnesis. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi iesniedzami, ja likumos vai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

17. 111.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.”

20. 111.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

122.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz četrdesmit latiem.

……………………

18. Papildināt 122. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.”

21. Papildināt 122. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.”

128.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu.

(2) Prasības pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

…………………….

19. Papildināt 128. panta otro daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;”.

22. Papildināt 128. panta otro daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

„2¹) prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;”.

131.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

(1) Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006), tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.

20. Aizstāt 131. panta otrajā daļā vārdus un skaitļus „Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006)” ar vārdiem un skaitļiem „Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006”.

23. Aizstāt 131. panta otrajā daļā vārdus un skaitļus „Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006)” ar vārdiem un skaitļiem „Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006”.

133.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128.pantā noteikto rekvizītu;

2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129.pantā noteiktie dokumenti.

………………..

21. Papildināt 133. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) prasības pieteikums maza apmēra prasības lietā nav noformēts atbilstoši šā likuma 250.²⁰ pantā noteiktajam.”

24. Papildināt 133. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) prasības pieteikums maza apmēra prasības lietā nav noformēts atbilstoši šā likuma 250.²⁰ pantā noteiktajam.”

134.pants. Prasījumu un civillietu apvienošana

(1) Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji - pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu.

22. Aizstāt 134. panta otrajā daļā vārdus „tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu” ar vārdiem „tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu”.

25. Aizstāt 134. panta otrajā daļā vārdus „tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu” ar vārdiem „tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu”.

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgā lēmuma par prasības nodrošināšanu norakstu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

23. Papildināt 140. panta devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.”

26. Papildināt 140. panta devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.”

142.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140.panta pirmā daļa) un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140.panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu, kas pieņemts ar šā likuma 140.panta otrajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minētā lēmuma norakstu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), kuriem iestājies termiņš, tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.

……………………

Juridiskā komisija

Aizstāt 142. panta piektajā daļā vārdus un skaitļus „ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku” ar vārdiem „saglabājot atbildētājam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā”.

Atbalstīts

27. Aizstāt 142. panta piektajā daļā vārdus un skaitļus „ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku” ar vārdiem „saglabājot atbildētājam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā”.

143.pants. Ar prasības nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta.

24. Papildināt 143. pantu ar tekstu šādā redakcijā:

„vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos”.

28. Papildināt 143. pantu ar tekstu šādā redakcijā:

„vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos”.

149.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

…………………

25. 149.pantā:

papildināt trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

„6) personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci.”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām” ar vārdiem „par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci”.

29. 149.pantā:

papildināt trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

„6) personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci.”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām” ar vārdiem „par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci”.

154.pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku.

26. Izteikt 154. pantu šādā redakcijā:

„154. pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu.”

30. Izteikt 154. pantu šādā redakcijā:

„154. pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu.”

155.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.

27. Papildināt 155. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas noteikts pārstāvis pārbauda to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci.”

31. Papildināt 155. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tiesas noteikts pārstāvis pārbauda to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci.”

195.pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

28. Izteikt 195. pantu šādā redakcijā:

„195. pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.”

32. Izteikt 195. pantu šādā redakcijā:

„195. pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.”

200.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

29. 200.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata rakstveida procesā. Par minētā jautājuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.”;

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„kura norakstu nosūta lietas dalībniekiem triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas”.

33. 200.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„kura norakstu nosūta lietas dalībniekiem triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas”.

206.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma veida un kārtības grozīšanu.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

30. 206.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „kā arī par sprieduma veida un kārtības grozīšanu” ar vārdiem „kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai tā izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

34. 206.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „kā arī par sprieduma veida un kārtības grozīšanu” ar vārdiem „kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

206.¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.861/2007 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma minētās regulas 15.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

31. Izteikt 206.¹ panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„206.¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā taisītā Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā vai Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 15. panta 2. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23. pantā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.”

35. Izteikt 206.¹ panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

1) aizstāt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.”

209.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

1) ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu;

2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu;

3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un tāpēc viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;

4) ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;

5) šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā.

Juridiskā komisija

Papildināt 209. pantu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

„6) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.² panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu un ir saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (šā likuma 56.² panta otrā daļa), bet atbildētājs paziņojumu nav saņēmis savlaicīgi;

7) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.² panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts, un nav saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (šā likuma 56.² panta otrā daļa), vai dokumentu neizsniegšanu.”

Atbalstīts

36. Papildināt 209. pantu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

„6) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.² panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu un ir saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.² panta otrā daļa), bet atbildētājs paziņojumu nav saņēmis savlaicīgi;

7) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.² panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts, un nav saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.² panta otrā daļa) vai dokumentu neizsniegšanu.”

210.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

2) ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

3) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kura piedalīšanās lietas izskatīšanā saskaņā ar likumu ir obligāta, kā arī liecinieks, eksperts vai tulks;

4) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus.

……………..

32. Papildināt 210. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai cita no tiesas neatkarīga iemesla dēļ.”

37. Papildināt 210. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ.”

211.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu jāmin visas tās procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī jānosaka nākamās tiesas sēdes diena.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamā tiesas sēdes diena.

Juridiskā komisija

Papildināt 211.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu šā likuma 209.panta 7.punktā paredzētajā gadījumā, nākamā tiesas sēde nosakāma ne ātrāk kā ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 19. panta 2. punktā vai 1965. gada 15. novembra Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk — Hāgas 1965. gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā pantā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi.”

Atbalstīts

38. Papildināt 211.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu šā likuma 209.panta 7.punktā paredzētajā gadījumā, nākamā tiesas sēde nosakāma tikai pēc tam, kad ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 19. panta 2. punktā vai 1965. gada 15. novembra Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk — Hāgas 1965. gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā pantā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi.”

214.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību;

4¹) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;

6) uz tiesas sēdi nav ieradies atbildētājs, kuram paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts ir nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu.

33. Aizstāt 214. panta 4.¹ punktā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”

Juridiskā komisija

Izslēgt 214. panta 6. punktu.

Atbalstīts

39. 214.pantā:

aizstāt 4.¹ punktā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”;

izslēgt 6. punktu.

216.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā likuma 214.panta 4., 4.¹ un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;

5) šā likuma 215.panta 1. - 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam;

7) šā likuma 214.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos - līdz ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 19.panta 2.punktā vai 1965.gada 15.novembra Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk - Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā punktā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi.

34. Aizstāt 216. panta 4. punktā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”.

Juridiskā komisija Izslēgt 216. panta 7. punktu.

Atbalstīts

40. 216.pantā:

aizstāt 4. punktā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”;

izslēgt 7. punktu.

244.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana, nosūtīšana un paziņošana par spriedumu

(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, sprieduma norakstu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā laulība noslēgta vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

………………….

10.

Juridiskā komisija

Aizstāt 244. panta pirmajā daļā vārdus „kurā laulība noslēgta vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri” ar vārdiem „kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs”.

Atbalstīts

41. Aizstāt 244. panta pirmajā daļā vārdus „kurā laulība noslēgta vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri” ar vārdiem „kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs”.

35. Papildināt likumu ar 30.³ nodaļu šādā redakcijā:

„30.³ nodaļa

Lietas par maza apmēra prasībām

250.¹⁸pants. Lietu izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Šīs nodaļas noteikumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 piemērošanu.

250.¹⁹ pants. Lietas ierosināšana

(1) Lietas par maza apmēra prasību ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai naudas piedziņas un uzturlīdzekļu piedziņas prasībās (35. panta pirmās daļas 1. un 3. punkts).

(2) Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai – prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 1500 latus. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi.

250.²⁰ pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.²¹ pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu – 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.²² pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana pusēm

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148. pants) tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.²⁵ panta pirmā daļa).

250.²³ pants. Atbildētāja paskaidrojumi

(1) Paskaidrojumi noformējami atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;

2) prasītāja un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) lietas numuru un prasības priekšmetu;

4) to, vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

5) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;

6) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību;

7) lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;

8) to, vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;

9) to, vai lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot apmēru pamatojošos dokumentus;

10) to, vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

11) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;

12) citus lūgumus;

13) paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;

14) paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

250.²⁴ pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību paskaidrojumu sniegšanai noteiktajā termiņā.

(2) Tiesa pieņem pretprasību (136. panta trešā daļa) un izskata lietu šā likuma 30.³ nodaļā noteiktajā kārtībā, ja pretprasība atbilst šā likuma 250.¹⁹ pantā noteiktajam prasības summas apmēram un noformēta atbilstoši šā likuma 250.²⁰ panta noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa), bet turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz šā likuma 250.¹⁹ pantā noteikto prasības summas apmēru vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība (35. panta pirmās daļas 1. un 3. punkts).

250.²⁵ pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesa sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu, kā arī nodrošinot, ka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā tiesas spriedums ir pieejams ikvienai personai.

(3) Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

250.²⁶ pants. Lietu iztiesāšana tiesa sēdē

Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par lietderīgu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lai uzdotu jautājumus lietas dalībniekiem, veiktu pierādījumu pārbaudi vai cita iemesla dēļ.

250.²⁷ pants. Sprieduma lietās par maza apmēra prasībām stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā (Desmitā sadaļa). Šajā gadījumā šā likuma Desmitajā sadaļā minētās apelācijas instances tiesas tiesneša darbības veic pirmās instances tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tas stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.¹pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām nav atcelts vai minētais spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta (474. pants).

(5) Uz tiesas sprieduma lietās par maza apmēra prasībām likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203. panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(6) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454. panta pirmo vai otro daļu, gan 454. panta 2.¹daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem šo termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par spriedumu maza apmēra prasības lietās nosaka saskaņā ar šā likuma 454. panta 2.¹ daļu, tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(7) Ja šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.² pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(8) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.¹ pantu un 205. panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205. panta pirmās daļas 7. punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņemtu šā likuma 474. panta 2., 3. vai 4. punktā minēto spriedumu.”

11.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto 250.²⁵ un 250.²⁶ pantu šādā redakcijā:

„250.²⁵ pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesa sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu.

250.²⁶ pants. Lietu iztiesāšana tiesa sēdē

Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.”

Atbalstīts

42. Papildināt piekto sadaļu ar 30.³ nodaļu šādā redakcijā:

„30.³ nodaļa

Lietas par maza apmēra prasībām

250.¹⁸pants. Lietu izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Šīs nodaļas noteikumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 piemērošanu.

250.¹⁹ pants. Lietas ierosināšana

(1) Lietas par maza apmēra prasību ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu (35. panta pirmās daļas 1. un 3. punkts).

250.²⁰ pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.²¹ pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

250.²² pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana pusēm

250.²³ pants. Atbildētāja paskaidrojumi

(1) Paskaidrojumi noformējami atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;

2) prasītāja un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) lietas numuru un prasības priekšmetu;

4) to, vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

5) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;

6) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību;

7) lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;

8) to, vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;

9) to, vai lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot apmēru pamatojošos dokumentus;

10) to, vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

11) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;

12) citus lūgumus;

13) paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;

14) paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

250.²⁴ pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību paskaidrojumu sniegšanai noteiktajā termiņā.

(3) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa), bet turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz šā likuma 250.¹⁹ pantā noteikto prasības summu vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība (35. panta pirmās daļas 1. un 3. punkts).

250.²⁵ pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu.

250.²⁶ pants. Lietu iztiesāšana tiesas sēdē

Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

250.²⁷ pants. Sprieduma lietās par maza apmēra prasībām stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā (desmitā sadaļa). Šajā gadījumā šā likuma desmitajā sadaļā minētās apelācijas instances tiesas tiesneša darbības veic pirmās instances tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.¹pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums lietā par maza apmēra prasību nav atcelts vai minētais spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta (474. pants).

(5) Uz tiesas sprieduma lietās par maza apmēra prasībām likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203. panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(6) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu lietā par maza apmēra prasību nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454. panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar 454. panta 2.¹daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu lietā par maza apmēra prasību nosaka saskaņā ar šā likuma 454. panta 2.¹ daļu, tiesas spriedums lietā par maza apmēra prasību stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(8) Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.¹ pantu un 205. panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205. panta pirmās daļas 7. punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 474. panta 2., 3. vai 4. punktā minēto spriedumu.”

376.pants. Tiesas spriedums kredītiestādes maksātnespējas lietā

(1) Ja tiesa konstatē kādu no apstākļiem, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā ar savu spriedumu pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu un nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu - maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienu vai pierādīto faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu. Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedzis likvidators, tiesa, izsludinot kredītiestādi par maksātnespējīgu, vienlaikus uz likvidatora pieteikuma pamata pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

……………….

36. Izteikt 376. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesa konstatē kādu no apstākļiem, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā ar savu spriedumu pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu un nosaka, ka kredītiestādes maksātnespēja iestājas ar tiesas sprieduma pasludināšanas dienu.”

43. Izteikt 376. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

396.pants. Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.

(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināta izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, — arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.

……………..

37. Papildināt 396.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.”

44. Papildināt 396.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.”

403.pants. Piekritība

(1) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās vai kustamās mantas atdošanas saistībās iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas.

(2) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc kuģa hipotēkas obligācijas iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc hipotēkas reģistrācijas vietas.

38. Papildināt 403. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja saistība nodrošināta ar vairākiem nekustamiem īpašumiem un pieteikumi piekrīt dažādu rajona (pilsētas) tiesu izskatīšanai, pieteikumu izskata rajona (pilsētas) tiesa pēc pieteicēja izvēles – pēc viena nekustamā īpašuma atrašanās vietas.”

12.

Juridiskā komisija

Izteikt 403. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās, kustamās mantas atdošanas saistībās vai saistībās pēc līgumiem, kas nodrošinātas ar komercķīlu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas.”

Atbalstīts

45. 403.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

404.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

(2) Pieteikumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu par naudas samaksu norāda piedzenamo galveno parādu, līgumsodu un procentus - kā nolīgtos, tā likumā noteiktos, bet pēc vekseļa - arī ar protestu saistītos izdevumus un likumā noteikto atlīdzību.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmo aktu un tā norakstu, bet pēc vekseļa - arī protesta aktu;

2) dokumentu par valsts nodevas samaksu;

3) pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.

39. 404.panta trešajā daļā:

papildināt 3. punktu pēc vārdiem „pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam” ar vārdiem „(tajā skaitā nekustamā īpašuma īpašniekam)”;

papildināt 3. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

„Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.”

13.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu 404. panta trešajā daļā šādā redakcijā:

„Izteikt 404. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

„3) pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam (tajā skaitā nekustamā īpašuma īpašniekam vai komercķīlas devējam), ja no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu.””

Atbalstīts

46. Izteikt 404. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

406.¹pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā;

4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu.

40. Papildināt 406.¹panta otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu.”

47. Papildināt 406.¹panta otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu.”

406.⁴pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja tas neatbilst šā likuma 406.¹, 406.² un 406.³ panta prasībām.

(2) Par atteikumu pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmuma norakstu kopā ar dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu nav pārsūdzams.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai vispārējā kārtībā.

41. 406.⁴ pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „kopā ar dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi tiek ieskaitīti, ja pēc pieļauto trūkumu novēršanas tiesā iesniedz tādu pašu pieteikumu vai prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.”

48. 406.⁴ pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „kopā ar dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

406.⁶pants. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam

(1) Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.

(2) Ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Lēmuma norakstu kopā ar pieteikumam pievienoto dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, nosūta pieteicējam.

(3) Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai vispārīgā kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

42. 406.⁶ pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmuma norakstu nosūta pieteicējam.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.”

49. 406.⁶ pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Lēmuma norakstu nosūta pieteicējam.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

406.⁸ pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka atbildi un pieteikumam pievienoto dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

43. 406.⁸ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka atbildi nosūta pieteicējam.”;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.”

50. 406.⁸ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka atbildi nosūta pieteicējam.”;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.”

415.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņi

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants).

…………………..

44. Papildināt 415. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.”

51. Papildināt 415. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.”

432.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

(1) Apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā.

(2) Apelācijas instances tiesa spriedumu taisa un sastāda šā likuma 189. - 198.pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā pantā norādītās īpatnības.

(3) Sprieduma ievaddaļā papildus šā likuma 193.panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa norāda apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.

(4) Sprieduma aprakstošajā daļā papildus šā likuma 193.panta ceturtajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa norāda pirmās instances tiesas sprieduma saturu, apelācijas (pretapelācijas) sūdzības un iebildumu saturu.

(5) Sprieduma motīvu daļā papildus šā likuma 193.panta piektajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu un pret apelācijas (pretapelācijas) sūdzību.

45. Izteikt 432. panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa iekļauj pirmās instances tiesas sprieduma motīvu un rezolutīvās daļas īsu izklāstījumu, kā arī apelācijas (pretapelācijas) sūdzības un iebildumu īsu saturu.

(5) Sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193. panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.”

52. Izteikt 432. panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa iekļauj īsu pirmās instances tiesas sprieduma motīvu un rezolutīvās daļas izklāstījumu, kā arī īsu apelācijas (pretapelācijas) sūdzības un iebildumu saturu.

435.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana apelācijas instances tiesas spriedumā

(1) Apelācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma ir tiesīga izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas.

(2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma par kļūdu izlabošanu izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

46. Izteikt 435. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu lietas dalībniekiem, tiesa nosūta, tiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošanu spriedumā.”

53. Izteikt 435. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu lietas dalībniekiem tiesa nosūta tiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošanu spriedumā.”

438.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, atlikt sprieduma izpildi vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildes veidu un kārtību.

(2) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildi vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

47. 438.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai tā izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

54. 438.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

445.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniedzējs nav parakstījis blakus sūdzību vai tai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts blakus sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums, tiesnesis pieņem lēmumu atstāt blakus sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

……………………

48. Papildināt 445. panta pirmo daļu pēc vārdiem „tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums” ar vārdiem „vai nav pievienots dokuments, kas apstiprina valsts nodevas samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā”.

55. Papildināt 445. panta pirmo daļu pēc vārdiem „tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums” ar vārdiem „vai nav pievienots dokuments, kas apstiprina valsts nodevas samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā”.

447.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumos.

(2) Blakus sūdzības par tiesneša lēmumiem ārpus tiesas sēdes, par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem, kā arī par lēmumiem maksātnespējas procesa lietās izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem.

49. Papildināt 447. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Blakus sūdzību par šā likuma 640. pantā minētajiem tiesneša lēmumiem izskata šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā.”

56. Papildināt 447. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Blakus sūdzību par šā likuma 640. pantā minētajiem tiesneša lēmumiem izskata šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā.”

450.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu

(1) Apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors - iesniegt kasācijas protestu.

(2) Kasācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.

50. 450.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1)Pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.³ nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt” ar tekstu „pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.³ nodaļas noteikumus, un”.

57. 450.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.³ nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.”;

464.pants. Senāta rīcības sēde

(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzības, pretsūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata Senāta rīcības sēdē departamenta priekšsēdētāja noteiktā kārtībā izveidota senatoru kolēģija triju senatoru sastāvā.

(2) Ja kaut viens no senatoriem uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.

(4) Ar senatoru kolēģijas vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta paplašinātā sastāvā.

(5) Ja kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, pēc puses lūguma senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).

51. Aizstāt 464. panta sestajā daļā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”.

58. Aizstāt 464. panta sestajā daļā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”.

472.¹pants. Tiesvedības apturēšana kasācijas instancē

Ja kasācijas instances tiesa pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, tā aptur tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums.

52. Aizstāt 472.¹ pantā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”.

59. Aizstāt 472.¹ pantā vārdu „Kopienu” ar vārdu „Savienības”.

53. Papildināt likumu ar 60.¹ nodaļu šādā redakcijā:

„60.¹ nodaļa

Lietas jauna izskatīšana sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos

485.¹ pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu var ierosināt atbildētājs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 805/2004), 19. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 18. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 20. pantu, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – attiecīgajai apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai;

3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) Pieteikumu var iesniegt 45 dienu laikā no dienas, kad uzzināti šā panta pirmajā daļā minētajās Eiropas Savienības tiesību normās paredzētie pārskatīšanas apstākļi.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja ir iestājies noilgums, lai iesniegtu izpildei izpildu dokumentu par attiecīgo nolēmumu.

(4) Pieteikumu, kurā nav norādīts uz apstākļiem, kas saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajām Eiropas Savienības tiesību normām var tikt atzīti par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam. Tiesnesis atsaka pieņemt izskatīšanai pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai nolēmuma pārskatīšanas apstākļi mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

485.² pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu par nolēmuma pārskatīšanu izskata rakstveida procesā.

485.³ pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem saskaņā ar šā likuma 485.¹ panta pirmajā daļā minētajām Eiropas Savienības tiesību normām.

(2) Ja tiesa konstatē nolēmuma pārskatīšanas apstākļus, tā atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, tā pieteikumu noraida.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

14.

Juridiskā komisija

Aizstāt 485.¹ panta pirmajā daļā vārdus „vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 20.pantu” ar vārdiem „Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 20.pantu vai Padomes regulas Nr.4/2009 19.pantu”.

Atbalstīts

60. Papildināt likumu ar 60.¹ nodaļu šādā redakcijā:

„60.¹ nodaļa

Lietas jauna izskatīšana sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos

485.¹ pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu var ierosināt atbildētājs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 805/2004), 19. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 18. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 20.pantu vai Padomes regulas Nr.4/2009 19.pantu, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – attiecīgajai apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai;

3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu – Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) Pieteikumu var iesniegt 45 dienu laikā no dienas, kad uzzināti šā panta pirmajā daļā minētajās Eiropas Savienības tiesību normās paredzētie pārskatīšanas apstākļi.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja ir iestājies noilgums tam, lai iesniegtu izpildei izpildu dokumentu par attiecīgo nolēmumu.

(4) Pieteikumu, kurā nav norādīti apstākļi, kas saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajām Eiropas Savienības tiesību normām var tikt atzīti par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam. Tiesnesis atsakās pieņemt izskatīšanai pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai nolēmuma pārskatīšanas apstākļi ir mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

485.² pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu par nolēmuma pārskatīšanu izskata rakstveida procesā.

485.³ pants. Tiesas lēmums

(2) Ja tiesa konstatē nolēmuma pārskatīšanas apstākļus, tā atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, tā pieteikumu noraida.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

486.pants. Šķīrējtiesas izveidošana

(1) Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskās personas. Pastāvīgā šķīrējtiesa uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Par ierakstu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā maksājamās valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Lai šķīrējtiesu reģistrētu šķīrējtiesu reģistrā, šķīrējtiesas dibinātāji iesniedz Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesas reglamentu un citus dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķīrējtiesu reģistrācijas kārtību.

(5) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas vai reģistrācijai pieteiktas šķīrējtiesas nosaukumu, kā arī nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attiecas komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi.

(6) Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav komercdarbība.

54. Papildināt 486. panta piektās daļas otro teikumu ar vārdiem „un atšķiramības noteikumi”.

61. Papildināt 486. panta piektās daļas otro teikumu ar vārdiem „un atšķiramības noteikumi”.

536.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma pamats

Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja:

1) konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi rīcībnespējīga persona;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

6) šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem;

7) šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums. Šādā gadījumā izpildu rakstu var izsniegt tajā šķīrējtiesas nolēmuma daļā, kura atbilst šķīrējtiesas līgumam, ja vien to var nošķirt no jautājumiem, kas nav ietverti šķīrējtiesas līgumā.

55. 536.pantā:

izslēgt 7. punkta otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja izpildu rakstu šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā nolēmuma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas nolēmuma daļā.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

62. 536.pantā:

izslēgt 7. punkta otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja izpildu rakstu šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā nolēmuma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas nolēmuma daļā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

537.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu stājies spēkā:

1) strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta 1., 2., 3. un 7.punkta pamata;

2) strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta 4., 5. un 6.punkta pamata.

15.

Juridiskā komisija

Aizstāt 537. pantā skaitli un vārdu „536. panta” ar vārdiem „536. panta pirmās daļas”.

Atbalstīts

63. Aizstāt 537. pantā skaitli un vārdu „536. panta” ar skaitli un vārdiem „536. panta pirmās daļas”.

539.pants. Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda

(1) Šajā likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

8) darba strīdu komisiju lēmumi.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltītu iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu;

4) saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtie Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumi.

(3) Šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā izpildāmi atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

56. 539.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes (turpmāk – regulators) lēmumi par strīda izskatīšanu.";

papildināt otrās daļas 1. punktu pēc vārdiem „lēmumi administratīvo pārkāpumu” ar vārdiem „un likumu pārkāpumu”;

aizstāt otrās daļas 4. punktā vārdus un skaitli „Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256. pantu” ar vārdiem un skaitli „Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantu”.

16.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātos grozījumus likuma 539. panta otrās daļas 4. punktā šādā redakcijā:

„Izteikt 539. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantu pieņemtie Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas akti.””

Atbalstīts

64. 539.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes (turpmāk – regulators) lēmumi par strīda izskatīšanu.";

papildināt otrās daļas 1. punktu pēc vārdiem „lēmumi administratīvo pārkāpumu” ar vārdiem „un likumu pārkāpumu”;

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantu pieņemtie Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas akti.”

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;

7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.805/2004);

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;

57. 540.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem "komisijas lēmumiem" ar vārdiem "regulatora lēmumiem par strīda izskatīšanu";

aizstāt 1. punktā vārdus un skaitli „Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256. pantu” ar vārdiem un skaitli „Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantu”;

papildināt 2. punktu pēc vārdiem „lēmumi administratīvo pārkāpumu” ar vārdiem „un likumu pārkāpumu”;

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

„7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;”.

17.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātos grozījumus likuma 540. panta 1. punktā šādā redakcijā:

„540.panta 1. punktā:

papildināt pēc vārdiem "komisijas lēmumiem" ar vārdiem "regulatora lēmumiem par strīda izskatīšanu";

aizstāt vārdus un skaitli „Eiropas kopienas dibināšanas līguma 256. pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumiem” ar vārdiem un skaitli „Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem.”

Atbalstīts

65. 540.pantā:

papildināt 1. punktā pēc vārdiem "komisijas lēmumiem" ar vārdiem "regulatora lēmumiem par strīda izskatīšanu";

aizstāt 1. punktā vārdus un skaitli „Eiropas kopienas dibināšanas līguma 256. pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumiem” ar vārdiem un skaitli „Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem;”;

papildināt 2. punktu pēc vārdiem „lēmumi administratīvo pārkāpumu” ar vārdiem „un likumu pārkāpumu”;

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

„7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;”.

541.pants. Izpildu raksta izsniegšana

(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, tiesa izraksta izpildu rakstu pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās.

(3) Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(3¹) Šā likuma 539.panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka - fiziskās personas - dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(4) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc tiesas noteiktā labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).

58. 541.pantā:

izteikt 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Šā likuma 539. panta otrās daļas 4. punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa.”;

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

„(3²) Šā likuma 544.¹ un 544.² pantā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka – fiziskās personas – dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).”

66. 541.pantā:

izteikt 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Šā likuma 539. panta otrās daļas 4. punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa.”;

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

„(3²) Šā likuma 544.¹ pantā un 544.² minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka – fiziskās personas – dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).”

541.¹pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana

(1) Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.805/2004, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minēto apliecību, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(3) Padomes 2000.gada 22.decembra regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — Padomes regula Nr.44/2001) 54. un 58.pantā minēto apliecību un Padomes regulas Nr.2201/2003 39.pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma.

………………….

59. Izslēgt 541.¹panta trešajā daļā vārdus „savas iniciatīvas vai”.

67. Izslēgt 541.¹panta trešajā daļā vārdus „savas iniciatīvas vai”.

60. Papildināt likumu ar 544.²pantu šādā redakcijā:

"544.²pants. Regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu piespiedu izpilde

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad lēmuma noraksts izsniegts prasītājam.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā."

68. Papildināt likumu ar 544.²pantu šādā redakcijā:

"544.²pants. Regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu piespiedu izpilde

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad lēmuma noraksts izsniegts prasītājam.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā."

552.pants. Parādnieka pienākumi un to neizpildīšanas sekas

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu.

………………..

18.

Juridiskā komisija

Papildināt 552. panta pirmo daļu ar tekstu „vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (šā likuma 596. pants).”

Atbalstīts

69. Papildināt 552. panta pirmo daļu ar vārdiem un skaitli „vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants)”.

555.pants. Priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta priekšlikumu ierakstītā pasta sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās priekšlikumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt priekšlikumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja priekšlikums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu.

………………….

61. 555.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„555.pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu”;

aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā un panta trešajā daļā vārdu „priekšlikums” ar vārdiem „paziņojums par pienākumu”;

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā un panta otrajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdu „priekšlikumu” ar vārdu „paziņojumu”;

aizstāt sestajā daļā vārdu „priekšlikums” ar vārdu „paziņojums”;

izslēgt pantā vārdus „labprātīgi”, „labprātīgai” un „labprātīgas”.

70. 555.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„555.pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu”;

aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā un trešajā daļā vārdu „priekšlikums” ar vārdiem „paziņojums par pienākumu”;

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā un otrajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdu „priekšlikumu” ar vārdu „paziņojumu”;

aizstāt sestajā daļā vārdu „priekšlikums” ar vārdu „paziņojums”;

izslēgt visā pantā vārdus „labprātīgi”, „labprātīgai” un „labprātīgas”.

556.pants. Tiesas sprieduma piespiedu izpilde

Tiesas sprieduma piespiedu izpildi izdara pēc tam, kad notecējis šā likuma 555.pantā paredzētais tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

62. Izslēgt 556. pantā vārdu „labprātīgas”.

19.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu 556. pantā šādā redakcijā:

„Izslēgt 556. pantu.”

Atbalstīts

71. Izslēgt 556. pantu.

599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām, tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie naudas līdzekļi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām naudas līdzekļi jāieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

20.

Juridiskā komisija

Aizstāt 599. panta trešajā daļā vārdus „ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku” ar tekstu „saglabājot parādniekam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā”

Atbalstīts

72. Aizstāt 599. panta trešajā daļā vārdus un skaitļus „ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku” ar vārdiem „saglabājot parādniekam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā.”.

600.pants. Paziņojums par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta ierakstītā sūtījumā parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu, kā arī sniegt informāciju par to, vai parādnieks ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona un vai, pārdodot izsolē viņa nekustamo īpašumu, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība. Piedzinēja lūgumam pievienojami tik tiesas izdoti likumīgā spēkā stājušies nolēmumu noraksti, cik ir nekustamo īpašumu, uz kuriem tiek vērsta piedziņa.

(2) Tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077.panta pirmajā daļā, 1081. un 1305.pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46.pantā.

(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav parādnieks, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

……………………

21.

Juridiskā komisija

Papildināt 600. panta trešo daļu pēc vārda „kopīpašniekiem” ar vārdiem „izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos”.

Atbalstīts

73. Papildināt 600. panta trešo daļu pēc vārda „kopīpašniekiem” ar vārdiem „izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos”.

601.pants. Parādnieka pienākumi

(1) No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts:

1) atsavināt šo nekustamo īpašumu vai ieķīlāt to;

2) cirst tajā mežu, izņemot saimniecības uzturēšanai nepieciešamo;

3) atsavināt vai bojāt nekustamā īpašuma piederumus;

4) nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tajā skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.

(2) Līgumi, kurus par nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un nekustamā īpašuma pircēju izsolē.

(3) To līgumu spēks, kurus attiecībā uz nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis, pirms zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme, nosakāms kā attiecībā uz pusēm, kas piedalījušās šajos līgumos, tā arī attiecībā uz nekustamā īpašuma pircēju izsolē, saskaņā ar Civillikumu.

(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem.

……..

63. Papildināt 601. panta ceturto daļu ar vārdiem „iesniedzot minēto līgumu kopijas”.

22.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 601. panta ceturtajā daļā šādā redakcijā:

„Papildināt 601. panta ceturto daļu ar vārdiem „iesniedzot minēto līgumu kopijas, vienlaikus uzrādot to oriģinālus”

Atbalstīts

74. Papildināt 601. panta ceturto daļu ar vārdiem „iesniedzot minēto līgumu kopijas, vienlaikus uzrādot to oriģinālus”.

606.pants. Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana

(1) Nekustamā īpašuma izsoli, ja šā likuma 604.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu vai tas ir noraidīts, tiesu izpildītājs izziņo vismaz vienu mēnesi pirms izsoles. Pēc piedzinēja lūguma izsoli var izziņot vismaz divus mēnešus pirms izsoles, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles.

(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā.

(3) Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām — nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;

4) nekustamā īpašuma novērtējumu;

5) (izslēgts ar 05.02.2009. likumu);

6) ka visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai;

7) kura izsole pēc kārtas tā ir;

8) izsoles laiku un vietu;

8¹) vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība;

9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš ierakstītā sūtījumā paziņo parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, ja tāda ir, vienlaikus paziņojot, vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.

…………………

23.

Juridiskā komisija

Papildināt 606. panta ceturto daļu pēc vārda „kopīpašniekam” ar vārdiem „izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekam, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos”.

Atbalstīts

75. Papildināt 606. panta ceturto daļu pēc vārda „kopīpašniekam” ar vārdiem „izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos”.

613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram, personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

…………………

24.

Juridiskā komisija

613. panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus „tiesas sēdē” ar vārdiem „rakstveida procesā”;

izslēgt vārdu „kopīpašniekam”;

izslēgt pēdējo teikumu.

Atbalstīts

76. 613. panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus „tiesas sēdē” ar vārdiem „rakstveida procesā”;

izslēgt vārdu „kopīpašniekam”;

izslēgt pēdējo teikumu.

614.pants. Nenotikusi izsole

(1) Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradies neviens solītājs;

2) neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;

3) nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas (611.panta otrā daļa).

(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo personām, kas ieradušās uz izsoli, kā arī parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

(3) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, pēdējam pārsolītajam solītājam, parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem.

25.

26.

Juridiskā komisija

Aizstāt 614. panta otrajā daļā vārdus „parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem” ar vārdiem „parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 614. panta trešajā daļā vārdus „pēdējam pārsolītajam solītājam, parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem” ar vārdiem „parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam”.

Atbalstīts

77. 614.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem” ar vārdiem „parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „pēdējam pārsolītajam solītājam, parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem” ar vārdiem „parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam”.

615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.

(2) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, katram kreditoram vai parādnieka kopīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

……………………

27.

Juridiskā komisija

Aizstāt 615. panta otrās daļas pēdējā teikumā vārdu „kopīpašniekam” ar vārdu „līdzīpašniekam”.

Atbalstīts

78. Aizstāt 615. panta otrās daļas pēdējā teikumā vārdu „kopīpašniekam” ar vārdu „līdzīpašniekam”.

619.pants. Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam

(1) Ja piedzinējam ir piespriesti tiesas spriedumā norādīti noteikti priekšmeti, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt spriedumu labprātīgi. Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde, ja tas nebūs izpildīts labprātīgi. Ja tiesas spriedums izpildāms nekavējoties, tiesu izpildītājs parādniekam nedod termiņu izpildīt tiesas spriedumu labprātīgi, bet rakstveidā, izsniedzot pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā, paziņo datumu un laiku, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde.

…………..

64. 619.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdu „labprātīgi”;

aizstāt otrajā teikumā vārdu „Priekšlikumā” ar vārdu „Paziņojumā”.

79. 619.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdu „labprātīgi”;

aizstāt otrajā teikumā vārdu „Priekšlikumā” ar vārdu „Paziņojumā”.

620.¹ pants. Priekšlikums labprātīgi izpildīt tiesas spriedumu

(1) Priekšlikumu labprātīgi izpildīt tiesas spriedumu un atbrīvot telpas tiesu izpildītājs izsniedz šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā katrai pilngadīgai personai, kura saskaņā ar tiesas spriedumu ir izliekama.

(2) Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks sprieduma piespiedu izpilde, ja parādnieks to neizpildīs labprātīgi.

65. 620.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„620.¹pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Priekšlikumu labprātīgi” ar vārdiem „Paziņojumu par pienākumu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks sprieduma piespiedu izpilde, ja parādnieks to neizpildīs.”

80. 620.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„620.¹pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Priekšlikumu labprātīgi” ar vārdiem „Paziņojumu par pienākumu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks sprieduma piespiedu izpilde, ja parādnieks to neizpildīs.”

620.⁵ pants. Priekšlikums labprātīgi izpildīt tiesas nolēmumu

(1) Priekšlikumu labprātīgi atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam tiesu izpildītājs izsniedz šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā personai, no kuras valdījuma nekustamais īpašums izņemams (parādniekam).

(2) Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks priekšlikumu neizpildīs labprātīgi.

……………

66. 620.⁵pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„620.⁵ pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu”.

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Priekšlikumu labprātīgi” ar vārdiem „Paziņojumu par pienākumu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks paziņojumu neizpildīs.”

81. 620.⁵pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„620.⁵ pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu”.

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Priekšlikumu labprātīgi” ar vārdiem „Paziņojumu par pienākumu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Paziņojumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks pienākumu neizpildīs.”

620.⁶ pants. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, parādniekam klātesot

(1) Ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā tiesu izpildītājs izdara, klātesot nekustamā īpašuma ieguvējam un parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim. Šīm personām ir tiesības katrai pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Tiesu izpildītājs pārbauda liecinieku identitāti un norāda šīs personas aktā. Liecinieku neierašanās neaptur piespiedu izpildi.

(2) Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

(3) Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, tiesu izpildītājs apraksta un novērtē mantu atbilstoši šā likuma 577. un 578.panta noteikumiem, kā arī ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta. Pie nekustamā īpašuma piederošās kustamas lietas netiek iekļautas šajā aprakstes aktā un netiek izvestas.

(4) Vienu akta eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz personai, no kuras valdījuma nekustamais īpašums izņemams.

……………..

67. Izteikt 620.⁶ panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no tajā esošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar visām personām, kuras atrodas šajā īpašumā.

(3) Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, nekustamā īpašumā esošās personas tiek izliktas, ja nepieciešams, izvedot tās piespiedu kārtā. Mantu apraksta un novērtē atbilstoši šā likuma 577. un 578. panta noteikumiem, kā arī ieceļ mantas glabātāju. Mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta. Pie nekustamā īpašuma piederošās kustamas lietas netiek iekļautas šajā aprakstes aktā un netiek izvestas.

(4) Vienu akta eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim, kura klātbūtnē veikta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.”

28.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 67.pantu šādā redakcijā:

67. Izteikt 620.⁶ pantā ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Vienu akta eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim, kura klātbūtnē veikta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.””

Atbalstīts

82. Izteikt 620.⁶ pantā ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Vienu akta eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim, kura klātbūtnē veikta ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.”

620.⁷ pants. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, parādniekam klātneesot

(1) Ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā parādnieks neierodas un nav ziņu par viņa neierašanās iemeslu vai arī viņš nav ieradies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

(2) Ja parādnieks nav ieradies ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā atkārtoti noteiktajā laikā un nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī nav ieradies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, ēkas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem. Par ēku piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

…..

68. Izteikt 620.⁷panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem neierodas un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

(2) Ja ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgiem viņa ģimenes locekļiem nav ieradies ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā atkārtoti noteiktajā laikā un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav ieradušies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem. Par telpu piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.”

83. Izteikt 620.⁷panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

69. Papildināt 74.² nodaļu ar 620.⁹pantu šādā redakcijā:

„620.⁹ pants. Rīcība ar glabāšanā nodoto mantu

(1) Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

(2) Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

(3) Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar šā likuma 71. nodaļas noteikumiem.

(4) Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

(5) Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar šā likuma 71. nodaļas noteikumiem.

(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.”

84. Papildināt 74.² nodaļu ar 620.⁹pantu šādā redakcijā:

„620.⁹ pants. Rīcība ar glabāšanā nodoto mantu

(1) Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

(3) Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar šā likuma 71. nodaļas noteikumiem.

(5) Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar šā likuma 71. nodaļas noteikumiem.

635.pants. Jautājuma izlemšana par sprieduma izpildīšanas pagriezienu

(1) Tiesa, kurai lieta nodota jaunai izskatīšanai, pēc savas iniciatīvas izskata jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu un izlemj to jaunajā spriedumā vai lēmumā, ar kuru beidzas tiesvedība lietā.

(2) Ja tiesa, kas izskata lietu no jauna, nav izlēmusi jautājumu par atceltā sprieduma izpildīšanas pagriezienu, atbildētājs ir tiesīgs iesniegt šai tiesai pieteikumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Šis pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Kasācijas instances tiesa, ja tā ar savu spriedumu groza pārsūdzēto (protestēto) spriedumu, atceļ to un izbeidz tiesvedību lietā vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu vai nodod tā izlemšanu tiesai, kuras spriedums bija pārsūdzēts.

(4) Ja apelācijas instances tiesa noraida prasību lietā, kurā pirmās instances tiesa saskaņā ar šā likuma 205.pantu pieļāvusi sprieduma izpildīšanu nekavējoties, vai tiesvedību šādā lietā izbeidz vai atstāj prasību bez izskatīšanas, tā vienlaikus izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu.

(5) Ja spriedums tiek atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu izlemj tiesa, kura pēc sprieduma atcelšanas izskata lietu no jauna.

(6) Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu, darba samaksas piedziņu, zaudējumu piedziņu sakarā ar personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām maldīgām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem.

……………

70. 635.pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „jaunatklātiem apstākļiem” ar vārdiem „vai sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos”;

aizstāt sestajā daļā vārdu „maldīgām” ar vārdu „nepatiesām”.

85. 635.pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „jaunatklātiem apstākļiem” ar vārdiem „vai sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos”;

aizstāt sestajā daļā vārdu „maldīgām” ar vārdu „nepatiesām”.

638.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus indentifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

……………..

71. Aizstāt 638. panta otrās daļas 2. punktā vārdu „indentifikācijas” ar vārdu „identifikācijas”.

86. Aizstāt 638. panta otrās daļas 2. punktā vārdu „indentifikācijas” ar vārdu „identifikācijas”.

644.¹pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atlikt ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi, sadalīt izpildi termiņos, grozīt izpildes veidu vai kārtību.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt vai sadalīt termiņos sprieduma izpildi, kā arī par izpildes veida vai kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

72. 644.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai tā izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „sadalīt termiņos sprieduma izpildi” ar vārdiem „sadalīt termiņos ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

87. 644.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmums par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „sadalīt termiņos sprieduma izpildi” ar vārdiem „sadalīt termiņos ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

Pārejas noteikumi

1............

51. Attiecībā uz kustamas mantas un nekustamā īpašuma izsolēm, kuras izsludinātas līdz 2010.gada 31.decembrim, tiek piemērotas tās Civilprocesa likuma normas, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

73. Papildināt pārejas noteikumus ar 52., 53. un 54. punktu šādā redakcijā:

„52. Grozījums šā likuma 486. panta piektajā daļā par šķīrējtiesu nosaukumu atšķiramību neskar šķīrējtiesas tiesības uz nosaukumu, kurš šķīrējtiesu reģistrā ierakstīts līdz grozījuma par šķīrējtiesu nosaukumu atšķiramību spēkā stāšanās dienai.

53. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 15. panta trešo daļu, 133. panta pirmo daļu un 450. panta pirmo un trešo daļu, kā arī 30.³ nodaļa stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.

54. Šā likuma 30.³nodaļas noteikumi nav piemērojami tādu prasības pieteikumu izskatīšanai, kuri saņemti tiesā līdz 2011. gada 30. jūnijam.”

29.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātos pārejas noteikumus šādā redakcijā:

„Papildināt pārejas noteikumus ar 52., 53., 54. un 55. punktu šādā redakcijā:

„52. Šā likuma 133. panta pirmās daļas 3. punkts, 30.³ nodaļa, kā arī grozījumi šā likuma 37. panta pirmajā daļā, 406.⁴. panta otrajā un ceturtajā daļā, 406.⁶ panta otrajā un trešajā daļā, 406.⁸ panta otrajā un trešajā daļā, 450. panta pirmajā un trešajā daļā un 486. panta piektajā daļā stājas spēkā 2011. gada 1. septembrī.

53. Šā likuma 30.³ nodaļas noteikumi nav piemērojami tādu prasības pieteikumu izskatīšanai, kas saņemti tiesā līdz 2011. gada 31. augustam.

54. Līdz 2011. gada 31. augustam samaksāto valsts nodevu lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atmaksā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2011. gada 31. augustam.

55. Grozījums šā likuma 486. panta piektajā daļā par šķīrējtiesu nosaukumu atšķiramību neattiecas uz šķīrējtiesas nosaukumu, kas šķīrējtiesu reģistrā ierakstīts līdz 2011. gada 31. augustam.””

Atbalstīts

88. Papildināt pārejas noteikumus ar 52., 53., 54. un 55. punktu šādā redakcijā:

53. Šā likuma 30.³ nodaļas noteikumi nav piemērojami tādu prasības pieteikumu izskatīšanai, kas saņemti tiesā līdz 2011. gada 31. augustam.