Rīgā, 2010. gada 10.novembrī
Nr. 9/3 –
Saeimas Prezidijam
Saeimas Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 10.Saeimā turpināt izskatīt šādus 9.Saeimā neizskatītos likumprojektus:
1) „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (reģ. Nr.1216/Lp9);
2) „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (reģ. Nr.1679/Lp9);
3) „Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ. Nr.1681/Lp9);
4) „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (reģ. Nr.1806/Lp9);
5) „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.1882/Lp9);
6) „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (reģ. Nr.1909/Lp9);
7) „Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ. Nr.1953/Lp9);
8) „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (reģ. Nr.1959/Lp9);
9) „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ. Nr.1971/Lp9);
10) „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.1972/Lp9).
Ar cieņu
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:
1. Izteikt 202.pantu šādā redakcijā:
"202.pants. Apzināti nepamatota speciālo dienestu izsaukšana
Par ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu –
uzliek naudas sodu fiziskajām personām divdesmit piecu latu apmērā, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem latiem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz pieciem tūkstošiem latu."
2. Izteikt 215.pantu šādā redakcijā:
"215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 179.pantā (izņemot ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu) un 179.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgi valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetencē, kā arī par šā kodeksa 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu."
Iekšlietu ministre
L.Mūrniece
“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
sākotnējās ietekmes novērtējuma
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
|
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK) 202.pantā tiek neprecīzi lietots ugunsdzēsības dienesta nosaukums, jo atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumam reaģēšanā tiek iesaistītas ugunsdzēsības un glābšanas amatpersonas. Tāpat, tiek neprecīzi lietots termins „ātrās medicīniskās palīdzības dienests”, jo atbilstoši Ārstniecības likumam, cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā organizē un nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1480 „Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums” 3.1.apakšpunkts). APK 215.pants tiek precizēts atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajam, kā arī ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā veiktās strukturālās izmaiņas. Saistībā ar SIA Tele 2 imitēto iespējama meteorīta nokrišanu Mazsalacā, kuras rezultātā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un citu institūciju amatpersonas tika iesaistītas reaģēšanā uz nepatiesu notikumu, aktualizējās jautājums par personu atbildību, kuras apzināti maldinājušas sabiedrību un atbildīgos dienestus. Šobrīd šādās situācijās atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 202.pantā – Apzināti nepatiesa speciālo dienestu izsaukšana (par ugunsdzēsības, policijas, ātrās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepatiesu izsaukšanu uzliek naudas sodu divdesmit piecu latu apmērā). Pēc statistikas datiem administratīvā pārkāpuma Ja konkrētie pārkāpuma apstākļi liecinātu par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu, varētu tikt vērtēta personu atbildība, kas noteikta Krimināllikuma 231.pantā – Huligānisms. Tomēr, jānorāda, ka pašlaik administratīvā atbildība ir paredzēta tikai fiziskai personai, kas tieši veikusi atbildīgo dienestu izsaukšanu, bet atbildība nav paredzēta juridiskai personai, kuras interesēs apzināti nepatiess izsaukums ir veikts, kā arī personām, kuras ar savām darbībām ir maldinājušas citas personas, tieši neveicot dienestu izsaukšanu, bet kā rezultātā atbildīgie dienesti ir iesaistīti reaģēšanā uz nepatiesu notikumu. Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā APK 202.panta, kurā ir paredzēta administratīvā atbildība tikai par speciālo dienestu apzinātu nepatiesu izsaukšanu, projektā paredzētais APK 202.pants paredz administratīvo atbildību par apzinātu informācijas par nepatiesu notikumu izplatīšanu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citi speciālie dienesti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pienākumam ir iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
|
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Likumprojekts paredz: 1. Noteikt administratīvo atbildību fiziskām un juridiskām personām par apzinātu informācijas par nepatiesu notikumu izplatīšanu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citi speciālie dienesti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pienākumam ir iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu. 2. Noteikt administratīvo atbildību juridiskām personām par apzināti nepatiesu speciālo dienestu izsaukšanu. 3. precizēt likumā lietoto terminoloģiju. 4. noteikt ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci, ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā veiktās strukturālās izmaiņas. |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes. |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Jautājums tika iepriekš apspriests plašsaziņas līdzekļos. |
| 7. |
Cita informācija |
Nav |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Projekts attiecas uz personām, kuras varētu izdarīt administratīvos pārkāpumus. Pārkāpēju skaitlisko daudzumu nav iespējams paredzēt. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
Nav |
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Nav |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Nav |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Administratīvā pārkāpuma lietas tiks izskatītas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā. Projektā paredzētā APK 202.pantā paredzētajās administratīvā pārkāpuma lietās lēmumu pieņems pašvaldību administratīvās komisijas. Saskaņā ar APK 280.panta pirmo daļu pašvaldības administratīvās komisijas pieņemto lēmumu varēs apstrīdēt administratīvajā rajona tiesā. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Nav |
| 7. |
Cita informācija |
Nav |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
| Rādītāji |
2010 |
Turpmākie trīs gadi (tūkst |
|||
| 2011 |
2012 |
2012 |
|||
| Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
| 1. Budžeta ieņēmumi: |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpo-jumiem un citi pašu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
| 1.2. valsts speciālais budžets |
|
|
|
|
|
| 1.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
| 2. Budžeta izdevumi: |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
| 2.1. valsts pamatbudžets |
|
|
|
|
|
| 2.2. valsts speciālais budžets |
|
|
|
|
|
| 2.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
| 3. Finansiālā ietekme: |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
| 3.1. valsts pamatbudžets |
|
|
|
|
|
| 3.2. speciālais budžets |
|
|
|
|
|
| 3.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
X |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme: |
X |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
| 5.1. valsts pamatbudžets |
|
|
|
|
|
| 5.2. speciālais budžets |
|
|
|
|
|
| 5.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): |
Nav attiecināms |
||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
|||||
| 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
|||||
| 7. Cita informācija |
Nav |
||||
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti |
Papildus tiesību aktu izstrāde nav nepieciešama. |
| 2. |
Cita informācija |
Nav |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Nav attiecināms |
| 3. |
Cita informācija |
Nav |
| 1.tabula |
|||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Aizpilda, ja ar projektu tiek pārņemts vai ieviests vairāk nekā viens ES tiesību |
||
|
|
|||
| A |
B |
C |
D |
| Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību |
Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, - sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) - kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos |
| Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
|
|
|
|
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas. Kādēļ? |
Nav attiecināms |
||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Nav attiecināms |
||
| Cita informācija |
Nav |
||
| 2.tabula |
||
| Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
|
|
||
| A |
B |
C |
| Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta. Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei |
Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību. Vai arī norāda dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde |
Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
| Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
|
|
|
| Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
Nav attiecināms |
| Cita informācija |
Nav |
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Informācija par projekta saturu ir pausta masu saziņas līdzekļos. |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Nav |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Nav |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Nav |
| 5. |
Cita informācija |
Nav |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām |
Projekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci |
| 3. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide |
Nav ietekmes. Jaunas institūcijas netiek paredzētas. |
| 4. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju likvidācija |
Nav ietekmes. Institūcijas netiek likvidētas. |
| 5. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru. Esošu institūciju reorganizācija |
Nav ietekmes. Institūcijas netiek reorganizētas. |
| 6. |
Cita informācija |
Nav |
Iekšlietu ministre L.Mūrniece
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs