Drukāt    Aizvērt
Juridiskā komisija

Rīgā, 2011. gada      jūlijā

Nr. 9/3 –

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Juridiskā komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimā likumprojektu ″Grozījumi Civilprocesa likumā″ (Nr.11/Lp10) izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts uz     lpp.

 

 

 

 

 

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                         I.Čepāne


Juridiskā komisija                                                                                                                                                                                           Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.11/Lp10)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (66)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.) šādus grozījumus:

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

………………………………..

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 11.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī (77.1 nodaļa) un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (77.2 nodaļa)."

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 11. panta pirmās daļas 5. punktā skaitļus un vārdu iekavās „(77.1 nodaļa)” un „(77.2 nodaļa)”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 11.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā."

24.pants. Piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesa.

 

2.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 24. pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa izskata pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

2. Papildināt 24. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa izskata pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.”

34.pants. Valsts nodeva

……………………..

(2) Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādā apmērā:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem — 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības,

b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem — 1 procents no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem — 3 procenti no mantojamās mantas vērtības,

d) ceturtās šķiras mantiniekiem — 10 procenti no mantojamās mantas vērtības;

2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem — 50 procenti no šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra,

b) ceturtās šķiras mantiniekiem — 8 procenti no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem — 15 procenti no mantojamās mantas vērtības,

d) testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, ja tie ir sabiedriskā labuma organizācijas, — 3 procenti no mantojamās mantas vērtības;

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu).

………………………..

 

 

3.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 34. panta otrās daļas ievaddaļu.

 

Atbalstīts

 

3. Izslēgt 34. panta otrās daļas ievaddaļu.

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

………………………

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 56. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu, elektroniskā pasta sūtījumā, piegādā ziņnesis vai pēc lietas dalībnieka lūguma piegādā tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteikumos, kas regulē piegādes kārtību un piegādi apliecinošo dokumentu saturu, noteiktajā kārtībā.”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 56,panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai personīgi vai ar tiesu izpildītāja starpniecību citam adresātam lietā.”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

74 .pants. Puses, to tiesības un pienākumi

(1) Civilprocesā par pusēm — prasītāju un atbildētāju — var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

(2) Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

(3) Prasītājs turklāt ir tiesīgs:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;

2) samazināt prasījumu apmēru;

3) rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).

(4) Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.

(5) Puses var noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

(6) Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.

(7) Pusēm ir pienākums:

1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;

2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi;

3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 74. panta septītās daļas 2. punktu ar vārdiem „iesniedzot par to pierādījumus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 74. panta septītās daļas 2. punktu ar vārdiem „iesniedzot par to pierādījumus”.

131.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

(1) Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006), tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.

 

 

 

 

 

2. Papildināt 131.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "septiņu dienu laikā" ar vārdiem un skaitļiem "bet, piemērojot šā likuma 77.1 vai 77.2 nodaļu, ne vēlāk kā nākamajā dienā".

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

„2. Papildināt 131.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "septiņu dienu laikā" ar vārdiem un skaitļiem "bet pēc šā likuma 644.7 pantā vai 644.17 pantā minētā pieteikuma saņemšanas, ne vēlāk kā nākamajā dienā”.”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt 131.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "septiņu dienu laikā" ar vārdiem un skaitļiem "bet pēc šā likuma 644.7  vai 644.17 pantā minētā pieteikuma saņemšanas ne vēlāk kā nākamajā dienā”.”

137.pants. Prasības nodrošināšanas pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pieteikumā par prasības nodrošināšanu norādāms prasības nodrošinājuma līdzeklis.

(2) Prasības nodrošināšana pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās.

(3) Izskatīt jautājumu par prasības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

 

8.

 

 

 

 

 

9.

Juridiskā komisija

Izteikt 137.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„137.pants. Prasības nodrošināšanas pamats un pieteikuma saturs”

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 137. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pieteikumā par prasības nodrošināšanu norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa;

5) prasības nodrošinājuma līdzeklis, kuru prasītājs lūdz piemērot;

6) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato prasības nodrošināšanas nepieciešamību.”. 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

6. Izteikt 137.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„137.pants. Prasības nodrošināšanas pamats un pieteikuma saturs

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pieteikumā par prasības nodrošināšanu norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa;

5) prasības nodrošinājuma līdzeklis, kuru prasītājs lūdz piemērot;

6) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato prasības nodrošināšanas nepieciešamību.”

138.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;

7) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).

(2) Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.

(3) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(5) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

………………………..

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 138. panta piekto daļu ar vārdiem „norādot nodrošināmās prasības summas apmēru”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt 138. panta piekto daļu ar vārdiem „norādot nodrošināmās prasības summas apmēru”.

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

……………………

 

11.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 140. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā „Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.”.

Atbalstīts

8. Papildināt 140. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.”

141.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 140.panta trešajā daļā minēto lēmumu un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. un 05.02.2009. likumu. Ar Satversmes tiesas 30.03.2010. spriedumu, kas stājas spēkā 01.04.2010., pirmā daļa, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, vai lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un noteikts, ka līdz brīdim, kad Saeima izdarīs grozījumus normatīvajā regulējumā, ir spēkā Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa 14.12.2006. redakcijā, ciktāl tā paredz atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru tiesa ir atteikusies atcelt prasības nodrošinājumu)

 

12.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 141. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(1) Par šā likuma 140. panta trešajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

9. Izteikt 141. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Par šā likuma 140. panta trešajā daļā minēto lēmumu, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.”

143.pants. Ar prasības nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta.

 

13.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 143. pantu aiz vārdiem „kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu” ar tekstu „ja prasības nodrošinājums ir atcelts šā likuma 140. panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā”.

Atbalstīts

10. Papildināt 143. pantu pēc vārdiem „kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu” ar vārdiem un skaitli „ja prasības nodrošinājums ir atcelts šā likuma 140. panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā”.

238. pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

……………….

(3) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet lietās, kas skar bērnu, — uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

………………………….

239.pants. Laulības šķiršanas lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

……………………

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

………………………

244.5 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

…………………….

(2) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

 

14.

Juridiskā komisija

Aizstāt 238.panta trešajā daļā, 239.panta otrajā daļā un 244.5 panta otrajā daļā vārdus „noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt” ar vārdiem „noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi”.”

Atbalstīts

11. Aizstāt 238.panta trešajā daļā, 239.panta otrajā daļā un 244.5 panta otrajā daļā vārdus „noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt” ar vārdiem „noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi”.

250.12 pants. Jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izskatīšana

(1) Pieteikuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

………………………………

 

15.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 250.12 panta pirmās daļas ievadā vārdu „Pieteikuma” ar vārdu „Pieteikumu”.

Atbalstīts

12. Aizstāt 250.12 panta pirmajā daļā vārdu „Pieteikuma” ar vārdu „Pieteikumu”.

250.13 pants. Par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.12 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas.

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 250.13 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par šā likuma 250.12 panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.”;

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Svītrot 250.13 panta otrajā daļā vārdus „vai nosūtīšanas”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

13. 250.13 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par šā likuma 250.12 panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „vai nosūtīšanas”.

250.14 pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpilde

(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu (250.12 panta pirmā daļa) izpildāms 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas. Blakus sūdzības iesniegšana par šo lēmumu neaptur tā izpildi.

(2) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, kas pieņemts ar šā likuma 250.12 panta otrās daļas pirmajā teikumā minēto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

………………………………

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 250.14 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu (250.12 panta pirmā un otrā daļa) un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu (250.12 panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.”;

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 250.14 panta otrajā daļā vārdus „otrās daļas pirmajā teikumā” ar vārdiem „trešajā daļā”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

14. 250.14 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu (250.12 panta pirmā un otrā daļa) un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu (250.12 panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.”;

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus „otrās daļas pirmajā teikumā” ar vārdiem „trešajā daļā”.

250.16 pants. Tiesības uz informāciju

(1) Lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa, ievērojot lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, var pieprasīt, lai informāciju par preču vai pakalpojumu izcelsmi un to izplatīšanu sniegtu atbildētājs vai persona:

1) kuras rīcībā ir pārkāpuma preces (kontrafaktie eksemplāri) komerciālā mērogā;

2) kura komercionālā mērogā sniegusi vai izmantojusi pakalpojumus saistībā ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu;

…………………………….

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 250.16 panta pirmās daļas 2. punktā vārdu „komercionālā” ar vārdu „komerciālā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Aizstāt 250.16 panta pirmās daļas 2. punktā vārdu „komercionālā” ar vārdu „komerciālā”.

363.25 pants. Jautājuma par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu izlemšana

(1) Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu:

1) par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības;

2) par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu;

3) par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Ja maksātnespējas procesa pieteikums atstāts bez virzības, tiesnesis pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmumā norādīto trūkumu novēršanas. Ja beidzies termiņš lēmumā norādīto trūkumu novēršanai un tie nav novērsti, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(3) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja konstatē, ka:

1) parādnieks nav fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts;

2) parādniekam nav iestājusies vismaz viena no Maksātnespējas likumā noteiktajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;

3) parādnieka rīcībā nav naudas līdzekļu vai mantas, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamo vienreizējo administratora atlīdzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts G.Bērziņš

Izslēgt 363.25 panta trešās daļas 2.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. Izslēgt 363.25 panta trešās daļas 2.punktu.

363.27 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana un spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas.

(2) Tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka parādniekam ir maksātnespējas procesa pazīme un pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, kā arī ir pierādīta naudas līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai.

(3) Tiesa, pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ieceļ administratoru. ……………………….

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts G.Bērziņš

Papildināt likuma 363.27 pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

„(3.1) Ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, parādniekam pēdējo 10 gadu laikā ir ticis pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, vai netiek pierādīta naudas līdzekļu esamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai, tiesas maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. Papildināt 363.27 pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

„(31) Ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, parādniekam pēdējo 10 gadu laikā ir ticis pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, vai netiek pierādīta administratora vienreizējās atlīdzības segšanai nepieciešamo naudas līdzekļu esamība, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu.”

403.pants. Piekritība

(1) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās vai kustamās mantas atdošanas saistībās iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas.

(2) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc kuģa hipotēkas obligācijas iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc hipotēkas reģistrācijas vietas.

 

 

23.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 403. pantā vārdus „rajona (pilsētas) tiesai” ar vārdiem „rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai”.

Atbalstīts

18. Aizstāt 403. pantā vārdus „rajona (pilsētas) tiesai” ar vārdiem „rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai”.

406.2 pants. Piekritība

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tiek ierosināta pēc kreditora pieteikuma.

(2) Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

 

 

 

 

 

24.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt 406.2 panta otrajā daļā vārdus „rajona (pilsētas) tiesai” ar vārdiem „rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai”.

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

19. Aizstāt 406.2 panta otrajā daļā vārdus „rajona (pilsētas) tiesai” ar vārdiem „rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai”.

447.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumos.

(2) Blakus sūdzības par tiesneša lēmumiem ārpus tiesas sēdes, par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem, kā arī par lēmumiem maksātnespējas procesa lietās izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem.

 

25.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 447. pantu šādā redakcijā:

447. pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Lēmuma norakstu triju dienu laikā nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Ja blakus sūdzību izskata tiesas sēdē, tad tās izskatīšana notiek tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 447. pantu šādā redakcijā:

447. pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Lēmuma norakstu triju dienu laikā no blakus sūdzības izskatīšanas dienas nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Ja blakus sūdzību izskata tiesas sēdē, tad tās izskatīšana notiek tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik.

Nr.26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

20. Izteikt 447. pantu šādā redakcijā:

447. pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Lēmuma norakstu triju dienu laikā no blakus sūdzības izskatīšanas dienas nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Ja blakus sūdzību izskata tiesas sēdē, tad tās izskatīšana notiek tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.”

55.nodaļa
Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana

 

 

27.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt 55. nodaļu ar jaunu 447.1 pantu šādā redakcijā:

447.1 pants. Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums

(1) Lēmumā par blakus sūdzību papildus šā likuma 230. pantā minētajiem apstākļiem tiesa norāda blakus sūdzības iesniedzēju, blakus sūdzības un pārsūdzētā lēmuma izklāstījumu, kā arī motivē attieksmi pret pārsūdzēto lēmumu.

(2) Ja tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktos lēmuma motīvus var nenorādīt.”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

21. Papildināt likumu ar 447.1 pantu šādā redakcijā:

447.1 pants. Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums

(1) Lēmumā par blakus sūdzību papildus šā likuma 230. pantā minētajam tiesa norāda blakus sūdzības iesniedzēju, ietver blakus sūdzības un pārsūdzētā lēmuma izklāstījumu, kā arī motivē savu attieksmi pret pārsūdzēto lēmumu.

(2) Ja tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktos lēmuma motīvus var nenorādīt.”

543.pants. Izpildu raksta saturs

(1) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;

6) izpildu raksta izsniegšanas laiku;

7) ziņas par piedzinēju un parādnieku: fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām — nosaukumu, atrašanās vietu (juridisko adresi) un reģistrācijas numuru.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 543.panta pirmās daļas 7.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

 " attiecībā uz lēmumiem par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.2 nodaļa), arī ziņas par bērnu – vārdu, uzvārdu, personas kodu un atrašanās vietu".

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā:

„3. Papildināt 543. panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

„8) ziņas par bērnu – vārdu, uzvārdu, personas kodu un atrašanās vietu, gadījumos, kad izpildāms lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta.””

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22. Papildināt 543. panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

„8) ziņas par bērnu – vārdu, uzvārdu, personas kodu un atrašanās vietu – gadījumos, kad izpildāms lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta.”

549.pants. Tiesu izpildītāja darbības vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām — juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī), kā arī šā panta 2.1 daļā minētajā gadījumā. Tiesu izpildītājs var pieņemt arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(21) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei šā likuma 540.panta 9.punktā norādītais izpildu dokuments neatkarīgi no parādnieka dzīvesvietas (juridiskajām personām — juridiskās adreses), mantas atrašanās vietas vai darbavietas.

…………………………

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 549.pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:

"(22) Tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.2 nodaļa), vai šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments jāpieņem izpildei, ja bērna atrašanās vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Ja tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības, saņemot šā likuma 540.panta 8.punktā minēto izpildu dokumentu, izpildu darbību veikšanai piemērojami šā likuma 74.3 nodaļas noteikumi."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

„4. Papildināt 549. pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:

„(22) Tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments jāpieņem izpildei, ja bērna atrašanās vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23. Papildināt 549. pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:

„(22) Tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments jāpieņem izpildei, ja bērna atrašanās vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).”

555.pants. Priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

………………….

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt 555.panta pirmās daļas trešo teikumu pēc vārdiem "lietās par" ar vārdiem un skaitļiem "bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izņemot gadījumu, kad izpildei saņemts šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments, kurā nav norādīts nolēmuma labprātīgas izpildes termiņš (620.11 pants)".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 5.pantā skaitli un vārdu „(620.11 pants)

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24. Papildināt 555.panta pirmās daļas trešo teikumu pēc vārdiem "lietās par" ar vārdiem un skaitļiem "bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izņemot gadījumu, kad izpildei saņemts šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments, kurā nav norādīts nolēmuma labprātīgas izpildes termiņš".

557.pants. Piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;

5) spriedumā norādīto personu un mantu izlikšana no telpām;

6) ievešana valdījumā;

7) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Papildināt 557.pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

"61) bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25. Papildināt 557.pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

"61) bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;".

559.pants. Izpildu darbības atlikšana

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 138.panta pirmās daļas 7.punktu vai tiesas lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206., 438. vai 644.1 pantu.

…………………..

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Aizstāt 559.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli "vai 644.1 pantu" ar skaitļiem un vārdiem "644.1 vai 620.15 pantu".

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt likumprojekta 7.pantā skaitli un vārdu „620.15 pantu” ar skaitli un vārdu „620.16 pantu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26. Aizstāt 559.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli "vai 644.1 pantu" ar skaitļiem un vārdiem "644.1 vai 620.16 pantu".

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādnieks zaudējis rīcībspēju;

3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.10 pants);

6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes apturēšanu (644.2 pants);

7) parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā;

8) parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.

……………………………

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

"61) lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.13 panta otrajā daļā minēto informāciju vai nav iespējama bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, jo tiesu izpildītāja norādītajās vietās un laikā bērns nav sastapts (620.13 panta ceturtā daļa);".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 8. pantu šādā redakcijā:

„8. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

„9) lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu vai bērnu nav iespējams sastapt;”.”

 

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt likumprojekta 8.pantā skaitli un vārdus „(620.13 panta ceturtā daļa)” ar skaitli un vārdiem „(620.14 panta pirmā daļa)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27. Papildināt 560.panta pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

„9) lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu vai bērnu nav iespējams sastapt.”

 

562.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) (izslēgts ar 19.06.2003. likumu);

5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;

6) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

7) šā likuma 561.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad atkrituši šajā punktā minētie apstākļi;

8) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumā — līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

9) (izslēgts ar 19.06.2003. likumu);

10) šā likuma 560.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad iestājies viens no šādiem apstākļiem:

a) attiecībā uz parādnieku izbeigts tiesiskās aizsardzības process,

b) attiecībā uz parādnieku pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana un spriedumā par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu nav norādīts, ka par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta ir iekļauta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un uz to attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības uz šo mantu,

c) tiesa šā likuma 341.5 panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā devusi atļauju pārdot ieķīlāto parādnieka mantu;

11) šā likuma 560.panta pirmās daļas 8.punktā paredzētajā gadījumā — līdz tiesas nolēmumam par bankrota procedūras izbeigšanu vai līdz tiesas nolēmumam par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu. Izpildu lietvedību atjauno atlikušā parāda apmērā.

………………………..

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt 562.panta pirmo daļu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

"61) šā likuma 560.panta pirmās daļas 6.1 punktā paredzētajā gadījumā – līdz bērna atrašanās vietas noskaidrošanai;".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 562. panta pirmās daļas 6.1 punktu kā 562. panta 12. punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 562. panta pirmās daļas 6.1 punktā skaitli un vārdus „6.1 punktā paredzētajā gadījumā” ar skaitli un vārdiem „9. punktā paredzētajā gadījumā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.  Papildināt 562.panta pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:

"12) šā likuma 560.panta pirmās daļas 9. punktā paredzētajā gadījumā – līdz bērna atrašanās vietas noskaidrošanai."

 

563.pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums;

3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks;

4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

6) atjaunots apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

7) atteikta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde (644.3 pants);

8) ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde atsauc izsniegto Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;

9) pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu sakarā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

10) pieņemts tiesas nolēmums par fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, atbrīvojot fizisko personu no tās parāda saistībām, izņemot izpildu lietvedību par uzturlīdzekļu piedziņu un prasījumiem no neatļautas darbības.

……………….

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Papildināt Civilprocesa likuma 563.panta pirmo daļu ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

„9) atteikta nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.2 nodaļa), vai ārvalstu tiesas vai iestādes izsniegtā šā likuma 540.panta 8.punktā norādītā izpildu dokumenta izpilde”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29. Papildināt 563.panta pirmo daļu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

„91) atteikta lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtā šā likuma 540.panta 8.punktā norādītā izpildu dokumenta izpilde;”.

565.pants. Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā vai tur neatrodas viņa manta;

5) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis;

6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un piedzinējs 10 dienu laikā pēc uzaicinājuma izsniegšanas nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.

……………………………

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt 565.panta pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs konstatē, ka bērna atrašanās vieta ir ārvalstī;

8) ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu, kad un kur viņam nogādājams bērns, vai piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu (pēc iespējas tuvāk bērna atrašanās vietai), kad un kur satikties ar bērnu, lai atjaunotu saikni starp piedzinēju un bērnu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā 565. panta pirmās daļas 8. punktā vārdus „vai piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis" ar vārdu „vai”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā 565. panta pirmās daļas 8. punktā vārdu „satikties” ar vārdu „tiksies”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30. Papildināt 565.panta pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs konstatē, ka bērna atrašanās vieta ir ārvalstī;

8) ja lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piedzinējs pēc tiesu izpildītāja, Tieslietu ministrijas vai bāriņtiesas uzaicinājuma divas reizes nav norādījis laiku un vietu, kad un kur viņam nogādājams bērns, vai laiku un vietu (pēc iespējas tuvāk bērna atrašanās vietai), kad un kur tiksies ar bērnu, lai atjaunotu saikni starp piedzinēju un bērnu."

 

566.pants. Sprieduma izpildes izdevumi

(1) Sprieduma izpildes izdevumos ietilpst valsts nodeva un ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi (39.pants): tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Tie ir:

1) ar pavēstes un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

2) izdevumi sakarā ar izpildu lietā nepieciešamās informācijas saņemšanu;

3) izdevumi sakarā ar bankas un citu iestāžu pakalpojumiem;

4) izdevumi sakarā ar parādnieka mantas glabāšanu, pārvadāšanu vai iznīcināšanu;

5) ceļa izdevumi nokļūšanai sprieduma izpildes vietā;

6) samaksa ekspertam;

7) samaksa par mantas izsoles sludinājuma, uzaicinājuma un citu izpildes gaitā nepieciešamo sludinājumu publicēšanu;

71) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas radušies sakarā ar tiesu izpildītāja pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanu tiesā;

8) citi piespiedu izpildes darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) Nosakot ar prasības nodrošināšanu, mantojuma apsardzību un inventāra saraksta sastādīšanu (39.p.) saistītos izdevumus, piemērojami noteikumi par sprieduma izpildes izdevumiem, ciktāl šīs darbības veicis tiesu izpildītājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 566. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Nosakot ar prasības nodrošināšanu saistītos izdevumus, piemērojami noteikumi par sprieduma izpildes izdevumiem, ciktāl šīs darbības veicis tiesu izpildītājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31. Papildināt 566. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Nosakot ar prasības nodrošināšanu saistītos izdevumus, piemērojami noteikumi par sprieduma izpildes izdevumiem, ciktāl šīs darbības veicis tiesu izpildītājs.”

569.pants. Parādnieka meklēšana

(1) Ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, tiesnesis pēc ieinteresētās puses lūguma pieņem lēmumu par parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību šādās lietās:

1) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

2) par prasījumiem personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) par piedziņu valsts ienākumos.

(2) Pēc policijas iestādes iesnieguma tiesa pieņem lēmumu par meklēšanas izdevumu piedziņu no parādnieka.

11. Papildināt 69.nodaļu ar 569.1 pantu šādā redakcijā:

"569.1 pants. Bērna vai bērna un parādnieka meklēšana

(1) Lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.2 nodaļa), vai gadījumos, kad ir saņemts šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments, tiesnesis pēc tiesu izpildītāja lūguma pieņem lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību, ja bērna vai attiecīgi parādnieka atrašanās vieta nav zināma.

(2) Pēc policijas iestādes iesnieguma tiesa pieņem lēmumu par meklēšanas izdevumu piedziņu no parādnieka."

40.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 11. pantu šādā redakcijā:

„569. pantā:

aizstāt nosaukumā vārdu „Parādnieka” ar vārdiem „Parādnieka vai bērna”;

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

„(11) Ja bērna vai parādnieka un bērna atrašanās vieta nav zināma, tiesnesis pēc tiesu izpildītāja lūguma pieņem lēmumu par minēto personu meklēšanu ar policijas palīdzību šādos gadījumos:

1)      lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

2)      kad ir saņemts šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments.””

Atbalstīts

32. 569. pantā:

aizstāt nosaukumā vārdu „Parādnieka” ar vārdiem „Parādnieka vai bērna”;

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

„(11) Ja bērna vai parādnieka un bērna atrašanās vieta nav zināma, tiesnesis pēc tiesu izpildītāja lūguma pieņem lēmumu par minēto personu meklēšanu ar policijas palīdzību šādos gadījumos:

1)lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

2)kad ir saņemts šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments.”

 

12. Papildināt likumu ar 74.3 nodaļu šādā redakcijā:

"74.3 nodaļa

Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta

 

620.10 pants. Nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes izdevumi un to segšanas kārtība

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, samaksā sprieduma izpildes izdevumus saskaņā ar šā likuma 567.panta pirmo daļu.

(2) Ja piedzinējs nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās, viņam ir pienākums iemaksāt tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas summu arī to iespējamo izdevumu segšanai, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tai skaitā to izdevumu segšanai, kas saistīti ar bērna uzturēšanos krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, kā arī ceļa izdevumu, izdevumu par tulka un psihologa pakalpojumiem un citu izdevumu segšanai. Ministru kabinets nosaka šo izdevumu apmēru un segšanas kārtību.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos izdevumus tiesu izpildītājs nekavējoties pēc bērna nodošanas bāriņtiesas pārstāvim pārskaita bāriņtiesas norādītajā kontā.

(4) Ja izpildu dokumentu izsniedz atpakaļ piedzinējam (565.panta pirmās daļas 7. un 8.punkts), naudas līdzekļi, ciktāl tie nav izlietoti nolēmuma izpildei, tiek atmaksāti piedzinējam.

(5) Ar nolēmuma izpildi saistītos izdevumus tiesu izpildītājs piedzen no parādnieka.

 

41.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 12.panta piedāvāto 620.10 pantu šādā redakcijā:

"620.10 pants. Nolēmuma izpildes izdevumi un to maksāšanas kārtība

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, samaksā valsts nodevu un sedz nolēmuma izpildes izdevumus saskaņā ar šā likuma 567.panta pirmo daļu.

(2) Piedzinējs, kurš nolēmuma izpildē nepiedalās, pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem nolēmuma izpildes izdevumiem iemaksā naudas summu to izdevumu segšanai, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta (arī izdevumu, kas saistīti ar bērna uzturēšanos krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ceļa izdevumu, izdevumu par tulka un psihologa pakalpojumiem un citu izdevumu segšanai). Šo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pēc bērna nodošanas bāriņtiesas pārstāvim tiesu izpildītājs šā panta otrajā daļā minētos izdevumus nekavējoties pārskaita bāriņtiesas norādītajā kontā.

(4) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam (565.panta pirmās daļas 7. un 8.punkts), šā panta otrajā daļā minētos izdevumus, kas nav izlietoti izpildei, tiesu izpildītājs vai bāriņtiesa atmaksā piedzinējam.

(5) Nolēmuma izpildes izdevumus tiesu izpildītājs piedzen no parādnieka.

Atbalstīts

33. Papildināt likumu ar 74.3 nodaļu šādā redakcijā:

"74.3 nodaļa

Bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta

 

620.10 pants. Nolēmuma izpildes izdevumi un to maksāšanas kārtība

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, samaksā valsts nodevu un sedz nolēmuma izpildes izdevumus saskaņā ar šā likuma 567.panta pirmo daļu.

(2) Piedzinējs, kurš nolēmuma izpildē nepiedalās, pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem nolēmuma izpildes izdevumiem iemaksā naudas summu to izdevumu segšanai, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta (arī ar bērna uzturēšanos krīzes centrā vai citos drošos apstākļos saistīto izdevumu, ceļa izdevumu, izdevumu par tulka un psihologa pakalpojumiem un citu izdevumu segšanai). Šo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pēc bērna nodošanas bāriņtiesas pārstāvim tiesu izpildītājs šā panta otrajā daļā minētos izdevumus nekavējoties pārskaita bāriņtiesas norādītajā kontā.

(4) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam (565.panta pirmās daļas 7. un 8.punkts), šā panta otrajā daļā minētos izdevumus, kas nav izlietoti izpildei, tiesu izpildītājs vai bāriņtiesa atmaksā piedzinējam.

(5) Nolēmuma izpildes izdevumus tiesu izpildītājs piedzen no parādnieka.

 

620.11 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu, ja izpildei saņemts šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments

Ja šā likuma 540.panta 8.punktā minētajā izpildu dokumentā nav norādīts lēmuma labprātīgas izpildes termiņš, tiesu izpildītājs, saņemot izpildei šā likuma 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu, šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu. Paziņojumā nosaka nolēmuma izpildes termiņu, ne garāku par 30 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Tiesu izpildītājs paziņojumā brīdina parādnieku – ja nolēmums netiks izpildīts, tiesa piemēros naudas sodu un tiks veikta piespiedu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 12.panta piedāvāto 620.11 pantu šādā redakcijā:

620.11 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

Saņemot izpildei šā likuma 540.panta 8.punktā norādīto apliecību, kurā nav noteikts termiņš nolēmuma labprātīgai izpildei, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu 30 dienu laikā. Paziņojumā tiesu izpildītājs brīdina parādnieku par šajā nodaļā paredzētajām sekām, kas iestāsies, ja nolēmums netiks izpildīts.

Juridiskā komisija

Izteikt 620.11 pantu šādā redakcijā:

„620.11 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

Saņemot izpildei šā likuma 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu, kurā nav noteikts termiņš nolēmuma labprātīgai izpildei, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu 30 dienu laikā. Paziņojumā tiesu izpildītājs brīdina parādnieku par šajā nodaļā paredzētajām sekām, kas iestāsies, ja nolēmums netiks izpildīts.”

 

 

Daļēji atbalstīts. iekļauts

priekšlik.

Nr.43

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

620.11 pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

Saņemot izpildei šā likuma 540.panta 8.punktā norādīto izpildu dokumentu, kurā nav noteikts termiņš nolēmuma labprātīgai izpildei, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu 30 dienu laikā. Paziņojumā tiesu izpildītājs brīdina parādnieku par šajā nodaļā paredzētajām sekām, kas iestāsies, ja nolēmums netiks izpildīts.

 

620.12 pants. Sekas, kas rodas, ja labprātīgi neizpilda lēmumu saskaņā ar šā likuma 644.19 pantu vai šā likuma 540.panta 8.punktā minētajā izpildu dokumentā norādītajā termiņā vai ja notecējis šā likuma 620.11 pantā paredzētais nolēmuma izpildes termiņš

(1) Tiesu izpildītājs, saņemot izpildei lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.2 nodaļa), informē rajona (pilsētas) tiesu, kura pieņēmusi minēto lēmumu, ka lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, lēmumā norādītajā termiņā nav labprātīgi izpildīts. Tiesu izpildītājs pēc tam, kad notecējis šā likuma 540.panta 8.punktā minētajā izpildu dokumentā norādītais lēmuma labprātīgas izpildes termiņš, informē rajona (pilsētas) tiesu, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtais šā likuma 540.panta 8.punktā minātais izpildu dokuments, ka lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, lēmumā norādītajā termiņā nav labprātīgi izpildīts. Tiesu izpildītājs pēc tam, kad notecējis šā likuma 620.11 pantā paredzētais nolēmuma izpildes termiņš, informē rajona (pilsētas) tiesu, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtais šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments, ka nolēmums par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā nav izpildīts. Tiesa pēc minētās informācijas saņemšanas uzliek parādniekam naudas sodu piecsimt latu apmērā.

(2) Jautājumu par naudas soda uzlikšanu izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

(3) Tiesas lēmuma norakstu par naudas soda uzlikšanu nosūta parādniekam.

(4) Parādnieks 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas dienas var lūgt tiesu, kura naudas sodu  uzlikusi, atbrīvot viņu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

(5) Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(6) Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt nolēmumu.

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 12.panta piedāvāto 620.12 pantu šādā redakcijā:

620.12 pants. Sekas, kas rodas, ja parādnieks nolēmumu neizpilda labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs informāciju, ka parādnieks nav labprātīgi izpildījis nolēmumu, nosūta:

1) rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, (772. nodaļa), - saņemot minēto lēmumu izpildei;

2)rajona (pilsētas) tiesu, kuras darbības teritorijā izpildāma šā likuma 540.panta 8.punktā norādītā apliecība, - pēc apliecībā noteiktā vai saskaņā ar šā likuma 62011.pantu dotā nolēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām.

(2) Tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzliek parādniekam naudas sodu piecsimt latu apmērā.

(3) Jautājumu par naudas soda uzlikšanu izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

(4) Tiesas lēmuma norakstu par naudas soda uzlikšanu nosūta parādniekam.

(5) Parādnieks 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot viņu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

(6) Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(7) Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt nolēmumu.

Juridiskā komisija

Izteikt 620.12 pantu šādā redakcijā:

„620.12 pants. Sekas, kas rodas, ja parādnieks nolēmumu neizpilda labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs informāciju, ka parādnieks nav labprātīgi izpildījis nolēmumu, nosūta:

1)rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, - saņemot minēto lēmumu izpildei;

2)rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā izpildāms šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, - pēc izpildu dokumentā vai saskaņā ar šā likuma 62011.pantu noteiktā nolēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām.

(2) Tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzliek parādniekam naudas sodu piecsimt latu apmērā.

(3) Jautājumu par naudas soda uzlikšanu izskata rakstveida procesā.

(4) Tiesas lēmuma norakstu par naudas soda uzlikšanu nosūta parādniekam.

(5) Parādnieks 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot viņu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata rakstveida procesā.

(6) Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(7) Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt nolēmumu.”

Daļēji atbalstīts. iekļauts

priekšlik.

Nr.45

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

620.12 pants. Sekas, kas rodas, ja parādnieks nolēmumu neizpilda labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs informāciju, ka parādnieks nav labprātīgi izpildījis nolēmumu, nosūta:

1)rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, – saņemot minēto lēmumu izpildei;

2)rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā izpildāms šā likuma 540.panta 8.punktā norādītais izpildu dokuments, – pēc izpildu dokumentā vai saskaņā ar šā likuma 620.11pantu noteiktā nolēmuma labprātīgas izpildes termiņa beigām.

(2) Tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzliek parādniekam naudas sodu piecsimt latu apmērā.

(3) Jautājumu par naudas soda uzlikšanu izskata rakstveida procesā.

(4) Tiesas lēmuma par naudas soda uzlikšanu norakstu nosūta parādniekam.

(5) Parādnieks 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kura naudas sodu uzlikusi, atbrīvot viņu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata rakstveida procesā.

(6) Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(7) Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt nolēmumu.

 

620.13 pants. Nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes kārtība

(1) Ja piedzinējs iesniedzis izpildei šā likuma 540.panta 8.punktā minēto izpildu dokumentu un tajā norādīts lēmuma labprātīgas izpildes termiņš, tiesu izpildītājs stājas pie nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes, kad notecējis lēmuma labprātīgas izpildes termiņš.

(2) Stājoties pie nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes, tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un nekavējoties informēt par to tiesu izpildītāju. Par piespiedu izpildes uzsākšanu tiesu izpildītājs parādnieku neinformē.

(3) Ja nav iespējams iegūt šā panta otrajā daļā paredzēto informāciju, jo bērna atrašanās vieta nav zināma, bāriņtiesa par to informē tiesu izpildītāju. Tiesu izpildītājs, saņemot informāciju, ka bērna atrašanās vieta nav zināma, saskaņā ar šā likuma 569.pantu lūdz tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību. Saņemot no policijas informāciju par bērna atrašanās vietu, kas nav tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī), tiesu izpildītājs nekavējoties pārsūta izpildu lietu izpildes turpināšanai tam tiesu izpildītājam, kura amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī) bērns atrasts. Attiecīgais tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un nekavējoties informēt par to tiesu izpildītāju. Attiecīgā bāriņtiesa 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidro bērna dienas režīmu un par to vai jebkādiem papildu apstākļiem un bērna atrašanās vietu, ja nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu, nekavējoties informē attiecīgo tiesu izpildītāju.

(4) Visas šajā nodaļā noteiktās izpildu darbības veicamas bērna interesēs tā, lai veicinātu bērna nodošanu piedzinējam un pēc iespējas ātrāk izpildītu nolēmumu. Saņemot šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, tiesu izpildītājs 15 dienu laikā nosaka nolēmuma piespiedu izpildes vietas un laiku.

(5) Tiesu izpildītājs rakstveidā, izsniedzot pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā, vai pārsūtot ar Tieslietu ministrijas starpniecību, paziņo piedzinējam par nolēmuma piespiedu izpildes vietām un laiku, kā arī par viņa tiesībām būt klāt pie izpildu darbībām.

(6) Par nolēmuma piespiedu izpildes vietām un laiku tiesu izpildītājs paziņo bāriņtiesai un policijai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu to pārstāvjiem piedalīties piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pēc sava ieskata nolēmuma piespiedu izpildē pieaicina psihologu.

(7) Nolēmuma piespiedu izpildē piedalās tiesu izpildītājs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji, kā arī psihologs, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi. Nolēmuma piespiedu izpildes laikā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, lai pārliecinātu atdot bērnu bāriņtiesas pārstāvim vai piedzinējam, ja viņš piedalās piespiedu izpildē, kā arī sagatavotu bērnu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Policijas pārstāvji nolēmuma piespiedu izpildes laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, kā arī novērš vai pārvar jebkuru parādnieka vai citu personu izrādīto pretestību vai nepakļaušanos tiesu izpildītāja rīkojumiem.

(8) Ja tiesu izpildītāji netiek ielaisti ēkā, par kuru ir ziņas, ka tajā atrodas bērns, tā tiek atvērta piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par ēkas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(9) Ja nolēmuma piespiedu izpildē piedalās piedzinējs, bērns tiek nodots piedzinējam. Par bērna nodošanu piedzinējam tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā, norādot, ka nolēmums ir izpildīts.

(10) Ja nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs, bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, lai bērnu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Par bērna nodošanu bāriņtiesas pārstāvim tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā. Akta kopija tiek izsniegta bāriņtiesas pārstāvim. Pēc tam, kad saņemts bāriņtiesas paziņojums, ka bērns nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nolēmums ir izpildīts.

46.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

47.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 12.panta piedāvāto 620.13 pantu šādā redakcijā:

620.13 pants. Bērna dienas režīma noskaidrošana

(1) Vienlaicīgi ar šā likuma 620.12 panta pirmajā daļā noteiktās informācijas nosūtīšanu, tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un nekavējoties informēt par to tiesu izpildītāju.

(2) Ja nav iespējams iegūt šā panta pirmajā daļā paredzēto informāciju, bāriņtiesa par to informē tiesu izpildītāju. Tiesu izpildītājs, saņemot informāciju, ka bērna atrašanās vieta nav zināma, saskaņā ar šā likuma 5691. pantu lūdz tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību un aptur izpildu lietvedību.

(3) Saņemot no policijas informāciju par bērna atrašanās vietu, kas nav tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras pastāv tiesu izpildītājs, tiesu izpildītājs nekavējoties pārsūta izpildu lietu izpildes turpināšanai tam tiesu izpildītājam, kura amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī) bērns atrasts.

(4) Pēc izpildu lietas saņemšanas tiesu izpildītājs nekavējoties dod šā panta pirmajā daļā minēto rīkojumu. Bāriņtiesa 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidro bērna dienas režīmu un par bērna dienas režīmu vai jebkādām papildu ziņām un bērna atrašanās vietu, ja nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu, nekavējoties informē attiecīgo tiesu izpildītāju.

Juridiskā komisija

Izteikt 620.13 šādā redakcijā:

620.13 pants. Bērna dienas režīma noskaidrošana

(1) Vienlaicīgi ar šā likuma 620.12 panta pirmajā daļā noteiktās informācijas nosūtīšanu, tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un nekavējoties informēt par to tiesu izpildītāju.

(2) Bāriņtiesa informē tiesu izpildītāju par ziņām saistībā ar bērnu un bērna atrašanās vietu, kuru ieguvusi izpildot šā panta pirmajā daļā noteikto rīkojumu. Ja nav iespējams iegūt minētās ziņas, bāriņtiesa par to informē tiesu izpildītāju. Tiesu izpildītājs, saņemot informāciju, ka bērna atrašanās vieta nav zināma, saskaņā ar šā likuma 5691. pantu lūdz tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību un aptur izpildu lietvedību.

(3) Saņemot no bāriņtiesas vai policijas informāciju par bērna atrašanās vietu, kas nav tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras pastāv tiesu izpildītājs, tiesu izpildītājs nekavējoties pārsūta izpildu lietu izpildes turpināšanai tam tiesu izpildītājam, kura amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī) bērns atrasts.”

(4) Pēc izpildu lietas saņemšanas tiesu izpildītājs nekavējoties dod šā panta pirmajā daļā minēto rīkojumu. Bāriņtiesa 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidro bērna dienas režīmu un par bērna dienas režīmu vai jebkādām papildu ziņām un bērna atrašanās vietu, ja nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu, nekavējoties informē attiecīgo tiesu izpildītāju.”

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts

priekšlik.

Nr.47

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

620.13 pants. Bērna dienas režīma noskaidrošana

(1) Vienlaikus ar šā likuma 620.12 panta pirmajā daļā noteiktās informācijas nosūtīšanu tiesu izpildītājs dod rīkojumu bāriņtiesai pēc bērna atrašanās vietas 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidrot bērna dienas režīmu un nekavējoties informēt par to tiesu izpildītāju.

(2) Bāriņtiesa informē tiesu izpildītāju par ziņām, kuras attiecas uz bērnu un bērna atrašanās vietu un kuras tā ieguvusi izpildot šā panta pirmajā daļā noteikto rīkojumu. Ja nav iespējams minētās ziņas iegūt, bāriņtiesa par to informē tiesu izpildītāju. Tiesu izpildītājs, saņemot informāciju, ka bērna atrašanās vieta nav zināma, saskaņā ar šā likuma 569.1 pantu lūdz tiesnesi pieņemt lēmumu par bērna vai bērna un parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību un aptur izpildu lietvedību.

(3) Tiesu izpildītājs, saņemot no bāriņtiesas vai policijas informāciju par bērna atrašanās vietu, kas nav tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras pastāv šis tiesu izpildītājs, nekavējoties pārsūta izpildu lietu izpildes turpināšanai tam tiesu izpildītājam, kura amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī) bērns atrasts.”

(4) Pēc izpildu lietas saņemšanas tiesu izpildītājs nekavējoties dod šā panta pirmajā daļā minēto rīkojumu. Bāriņtiesa 15 dienu laikā no rīkojuma saņemšanas dienas noskaidro bērna dienas režīmu un par to vai jebkādām papildu ziņām un bērna atrašanās vietu, ja nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu, nekavējoties informē attiecīgo tiesu izpildītāju.

 

620.14 pants. Tiesu izpildītāja rīcība, ja nolēmums par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, netiek pildīts

Ja bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.13 panta otrajā daļā minēto informāciju vai bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama, jo tiesu izpildītāja norādītajās vietās un laikā bērns nav sastapts (620.13 panta ceturtā daļa), tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta prokuratūrai jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma piespiedu izpildes.

48.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 12.panta piedāvāto 620.14 pantu šādā redakcijā:

„620.14 pants. Bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim

(1) Saņemot šā likuma 620.13 panta pirmajā vai ceturtajā daļā minēto informāciju, tiesu izpildītājs nosaka vietas un laikus, kur un kad notiks bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās.

(2) Bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim veicama pēc iespējas ātrāk.

(3) Par vietām un laikiem, kur un kad notiks bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās, tiesu izpildītājs paziņo:

1) piedzinējam, izsniedzot viņam paziņojumu pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā, vai pārsūtot to ar Tieslietu ministrijas starpniecību, informējot par piedzinēja tiesībām būt klāt pie izpildu darbībām;

2) bāriņtiesai un policijai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu to pārstāvjiem piedalīties piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pēc sava ieskata nolēmuma piespiedu izpildē pieaicina psihologu.

(4) Par vietām un laikiem, kur un kad notiks bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās, tiesu izpildītājs parādnieku neinformē.

(5) Bērna nodošanā piedalās tiesu izpildītājs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji, kā arī psihologs, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi. Tiesu izpildītāja rīkojumā noteiktajā laikā un vietā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, lai pārliecinātu atdot bērnu piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs nepiedalās izpildē, kā arī lai sagatavotu bērnu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Policijas pārstāvji nodrošina sabiedrisko kārtību, kā arī novērš vai pārvar jebkuru parādnieka vai citu personu izrādīto pretestību vai nepakļaušanos tiesu izpildītāja dotajiem rīkojumiem.

(6) Ja tiesu izpildītājs netiek ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par ēkas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(7) Ja nolēmuma piespiedu izpildē piedalās piedzinējs, bērns tiek nodots piedzinējam. Par bērna nodošanu piedzinējam tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā, norādot, ka nolēmums ir izpildīts.

(8) Ja nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs, bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, lai bērnu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Par bērna nodošanu bāriņtiesas pārstāvim tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā. Akta kopija tiek izsniegta bāriņtiesas pārstāvim. Pēc tam, kad saņemts bāriņtiesas paziņojums, ka bērns nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nolēmums ir izpildīts.

Juridiskā komisija

Izteikt 620.14 pantu šādā redakcijā:

„620.14 pants. Bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim

(1) Saņemot šā likuma 620.13 panta pirmajā vai ceturtajā daļā minēto informāciju, tiesu izpildītājs nosaka vietas un laikus, kur un kad notiks bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās un par to paziņo:

1) piedzinējam, izsniedzot viņam paziņojumu pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā, vai pārsūtot to ar Tieslietu ministrijas starpniecību, informējot par piedzinēja tiesībām būt klāt pie izpildu darbībām;

2) bāriņtiesai un policijai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu to pārstāvjiem piedalīties piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pēc sava ieskata nolēmuma piespiedu izpildē pieaicina psihologu.

(2) Par vietām un laikiem, kur un kad notiks bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās, tiesu izpildītājs parādnieku neinformē.

(3) Bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim veicama pēc iespējas ātrāk.

(4) Bērna nodošanā piedalās tiesu izpildītājs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji, kā arī psihologs, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi. Tiesu izpildītāja rīkojumā noteiktajā vietā un laikā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, lai pārliecinātu atdot bērnu piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs nepiedalās izpildē, kā arī lai sagatavotu bērnu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Policijas pārstāvji nodrošina sabiedrisko kārtību, kā arī novērš vai pārvar jebkuru parādnieka vai citu personu izrādīto pretestību vai nepakļaušanos tiesu izpildītāja dotajiem rīkojumiem.

(5) Ja tiesu izpildītājs netiek ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par ēkas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(6) Ja bērns tiek nodots piedzinējam tiesu izpildītājs par bērna nodošanu izdara atzīmi aktā, norādot, ka nolēmums ir izpildīts.

(7) Ja bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, lai bērnu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs par bērna nodošanu izdara atzīmi aktā. Akta kopija tiek izsniegta bāriņtiesas pārstāvim. Pēc tam, kad saņemts bāriņtiesas paziņojums, ka bērns nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nolēmums ir izpildīts.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts

priekšlik.

Nr.49

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

620.14 pants. Bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim

(1) Saņemot šā likuma 620.13 panta pirmajā vai ceturtajā daļā minēto informāciju, tiesu izpildītājs nosaka vietu un laiku, kur un kad tiks bērns nodots piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās, un par to paziņo:

1) piedzinējam, izsniedzot viņam paziņojumu pret parakstu vai nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā, vai pārsūtot to ar Tieslietu ministrijas starpniecību un informējot viņu par piedzinēja tiesībām būt klāt pie izpildu darbībām;

2) bāriņtiesai un policijai pēc bērna atrašanās vietas, dodot rīkojumu to pārstāvjiem piedalīties piespiedu izpildē. Bāriņtiesa pēc sava ieskata nolēmuma piespiedu izpildē pieaicina psihologu.

(2) Par vietu un laiku, kur un kad tiks bērna nodots piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs izpildē nepiedalās, tiesu izpildītājs parādnieku neinformē.

(3) Bērna nodošana piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim veicama pēc iespējas ātrāk.

(4) Bērna nodošanā piedalās tiesu izpildītājs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji, kā arī psihologs, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi. Tiesu izpildītāja rīkojumā noteiktajā vietā un laikā bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu, ja tāds ir pieaicināts, veic pārrunas ar parādnieku vai citām personām, pie kurām atrodas bērns, lai pārliecinātu atdot bērnu piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim, ja piedzinējs nepiedalās izpildē, kā arī lai sagatavotu bērnu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Policijas pārstāvji nodrošina sabiedrisko kārtību, kā arī novērš vai pārvar jebkuru parādnieka vai citu personu izrādīto pretestību vai nepakļaušanos tiesu izpildītāja rīkojumiem.

(5) Ja tiesu izpildītājs netiek ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par ēkas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(6) Ja bērns tiek nodots piedzinējam, tiesu izpildītājs par bērna nodošanu izdara atzīmi aktā, norādot, ka nolēmums ir izpildīts.

(7) Ja bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, lai bērnu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs par bērna nodošanu izdara atzīmi aktā. Akta kopija tiek izsniegta bāriņtiesas pārstāvim. Pēc tam, kad saņemts bāriņtiesas paziņojums, ka bērns nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nolēmums ir izpildīts.

 

620.15 pants. Nolēmuma izpildes atlikšana

(1) Papildus šā likuma 554.pantā noteiktajam tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (77.2 nodaļa), vai rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtais šā likuma 540.panta 8.punktā minētais izpildu dokuments, priekšlikumu par nolēmuma izpildes atlikšanu, ja:

1) saņemta slimnīcas vai psihiatra izziņa, kas apliecina, ka bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa dēļ;

2) kopš bērna prettiesiskas pārvietošanas ir pagājis vairāk nekā gads un bērns iebilst pret nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, un saņemts bāriņtiesas pieaicināta psihologa atzinums, ka nepieciešams laiks saiknes atjaunošanai starp bērnu un piedzinēju.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Taisot lēmumu par nolēmuma izpildes atlikšanu, tiesa norāda parādnieka un piedzinēja pienākumus laikā, uz kuru nolēmuma izpilde atlikta, kā arī šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos – kārtību, kādā atjaunojama saikne starp bērnu un piedzinēju.

(4) Par tiesas lēmumu atlikt nolēmuma izpildi var iesniegt blakus sūdzību."

50.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 12.panta piedāvāto 620.15 pantu šādā redakcijā:

„620.15 pants. Rīcība gadījumā, ja bērnu nav iespējams atdot piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim

Ja bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.13 panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto informāciju vai bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama, jo tiesu izpildītāja noteiktajās vietās un laikos bērns nav sastapts, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu, nosūta aktu prokuratūrai jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes un aptur izpildu lietvedību.

Juridiskā komisija

Izteikt 620.15 pantu šādā redakcijā:

„620.15 pants. Tiesu izpildītāja rīcība, ja bērnu nav iespējams nodot piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim

Ja bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.13 pantā minēto informāciju vai bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama, jo tiesu izpildītāja noteiktajās vietās un laikos bērns nav sastapts, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu, nosūta aktu prokuratūrai jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes un aptur izpildu lietvedību.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts

priekšlik.

Nr.51

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

620.15 pants. Tiesu izpildītāja rīcība, ja bērnu nav iespējams nodot piedzinējam vai bāriņtiesas pārstāvim

Ja bāriņtiesai nav iespējams iegūt šā likuma 620.13 pantā minēto informāciju vai bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama, jo tiesu izpildītāja noteiktajā vietā un laikā bērns nav sastapts, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta šo aktu prokuratūrai, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma izpildes, un aptur izpildu lietvedību.

 

 

52.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 12.panta piedāvāto 620.15 pantu šādā redakcijā:

“620.16 pants. Nolēmuma izpildes atteikums vai atlikšana

(1) Tiesu izpildītājs var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai kuras darbības teritorijā izpildāma šā likuma 540.panta 8.punktā minētā apliecība, priekšlikumu par nolēmuma izpildes atlikšanu vai nolēmuma izpildes atteikumu, ja notikusi būtisku apstākļu maiņa.

(2) Par būtisku apstākļu maiņu šā panta izpratnē tajā skaitā uzskatāmi:

1) slimnīcas vai psihiatra izziņa, kas apliecina, ka bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa dēļ;

2) bērna iebildumi pret viņa nogādāšanu atpakaļ, ja bāriņtiesas pieaicināts psihologs atzinis bērna vecumu vai brieduma pakāpi par atbilstošu bērna uzklausīšanai;

3) piedzinēja intereses neizrādīšana par saiknes ar bērnu atjaunošanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto priekšlikumu var iesniegt, ja kopš galīgā lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (    77.2 nodaļa), ir pagājis vairāk nekā gads, izņemot šā panta otrās daļas 1.punktā minēto gadījumu.

(4) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(5) Lēmumā par nolēmuma izpildes atlikšanu, tiesa norāda parādnieka un piedzinēja pienākumus laikā, kamēr nolēmuma izpilde atlikta, bet nepieciešamības gadījumā – arī kārtību, kādā atjaunojama saikne starp bērnu un piedzinēju.

(6) Lēmums izpildāms nekavējoties. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

 

Juridiskā komisija

Izteikt 620.16 pantu šādā redakcijā:

620.16 pants. Nolēmuma izpildes atteikums vai atlikšana

(1) Parādnieks var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai kuras darbības teritorijā izpildāma šā likuma 540.panta 8.punktā minētā apliecība, priekšlikumu par nolēmuma izpildes atlikšanu vai nolēmuma izpildes atteikumu, ja notikusi būtisku apstākļu maiņa.

(2) Par būtisku apstākļu maiņu šā panta izpratnē tajā skaitā uzskatāmi:

1) slimnīcas vai psihiatra izziņa, kas apliecina, ka bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa dēļ;

2) bāriņtiesas nozīmēta psihologa atzinums, kas apliecina, ka bērns iebilst pret viņa nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta; 

3) piedzinēja intereses neizrādīšana par saiknes ar bērnu atjaunošanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto priekšlikumu var iesniegt, ja kopš lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta (644.20 pants), ir pagājis vairāk nekā gads, izņemot šā panta otrās daļas 1.punktā minēto gadījumu.

(4) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(5) Lēmumā par nolēmuma izpildes atlikšanu, tiesa norāda parādnieka un piedzinēja pienākumus laikā, kamēr nolēmuma izpilde atlikta, bet nepieciešamības gadījumā – arī kārtību, kādā atjaunojama saikne starp bērnu un piedzinēju.

(6) Lēmums izpildāms nekavējoties. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts

priekšlik.

Nr.53

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

620.16 pants. Nolēmuma izpildes atteikums vai atlikšana

(1) Parādnieks var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai kuras darbības teritorijā izpildāma šā likuma 540.panta 8.punktā minētā apliecība, priekšlikumu par nolēmuma izpildes atlikšanu vai nolēmuma izpildes atteikumu, ja notikusi būtisku apstākļu maiņa.

(2) Par būtisku apstākļu maiņu šā panta izpratnē uzskata:

1) slimnīcas vai psihiatra izziņu, kas apliecina, ka bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējama bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa dēļ;

2) bāriņtiesas norīkota psihologa atzinumu, kas apliecina, ka bērns iebilst pret viņa nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta; 

3) to, ka piedzinējs neizrāda interesi par saiknes ar bērnu atjaunošanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto priekšlikumu var iesniegt, ja kopš lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, (644.20 pants) ir pagājis vairāk nekā gads, izņemot šā panta otrās daļas 1.punktā minēto gadījumu.

(4) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(5) Lēmumā par nolēmuma izpildes atlikšanu tiesa norāda parādnieka un piedzinēja pienākumus laikā, kamēr nolēmuma izpilde atlikta, un, ja nepieciešams, – arī kārtību, kādā atjaunojama saikne starp bērnu un piedzinēju.

(6) Lēmums izpildāms nekavējoties. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.”

644.7 pants. Pieteikums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā

(1) Lai nodrošinātu tāda bērna atgriešanos Latvijā, kura dzīvesvieta ir Latvijā un kurš tiek prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, kā arī bāriņtiesa vai prokurors var iesniegt tiesai pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā.

(2) Pieteikums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc pieteicēja dzīvesvietas vai pēc bērna dzīvesvietas, kurā tas mitis pirms prettiesiskās pārvietošanas vai aizturēšanas.

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina pieteicēja aizgādības vai aizbildnības tiesības;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

………………..

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42. Aizstāt 644.7 panta trešās daļas 2.punktā vārdus "un dzīvesvietu" ar vārdiem "dzīvesvietu un korespondences adresi Latvijā saziņai ar tiesu (tiesas dokumentu saņemšanai)".

 

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā 644.7 panta trešās daļas 2. punkta grozījuma tekstā vārdus „saziņai ar tiesu (tiesas dokumentu saņemšanai)” ar vārdiem „tiesas dokumentu saņemšanai”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34. Aizstāt 644.7 panta trešās daļas 2.punktā vārdus "un dzīvesvietu" ar vārdiem "dzīvesvietu un korespondences adresi Latvijā tiesas dokumentu saņemšanai”.

644.9 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu tiesa izskata tiesas sēdē, piedaloties pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās bāriņtiesas pārstāvim.

(2) Par tiesas sēdi paziņo atbildētājam, ja viņa adrese ir zināma. Šīs personas neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, tā pieņem lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

(5) Lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij izpildāms nekavējoties.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

 

43. Izteikt 644.9 pantu šādā redakcijā:

"644.9 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, piedaloties pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās bāriņtiesas pārstāvim. Bāriņtiesai ir šā likuma 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.

(2) Par tiesas sēdi paziņo atbildētājam, ja viņa adrese ir zināma. Šīs personas neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, tā pieņem lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā.

(4) Ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas Latvijā, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

(5) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

(7) Pirmās instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 644.9 panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Ja lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

35. Izteikt 644.9 pantu šādā redakcijā:

"644.9 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, piedaloties pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās bāriņtiesas pārstāvim. Bāriņtiesai ir šā likuma 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.

(2) Par tiesas sēdi paziņo atbildētājam, ja viņa adrese ir zināma. Šīs personas neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz citu valsti vai aizturēts citā valstī, tā pieņem lēmumu, ka ārvalstij iesniedzams pieprasījums par bērna atgriešanos Latvijā.

(4) Ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas Latvijā, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

(5) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Ja lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

(7) Pirmās instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai."

644.10 pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(2) Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

 

44. Izteikt 644.10 panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Apgabaltiesa blakus sūdzību izskata 15 dienu laikā pēc apelācijas tiesvedības ierosināšanas. Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:".

 

 

 

36. Izteikt 644.10 panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

" Apgabaltiesa blakus sūdzību izskata 15 dienu laikā pēc apelācijas tiesvedības ierosināšanas. Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:".

644.12 pants. Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes pieņemta nolēmuma par bērna neatgriešanos sekas

(1) Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmums par bērna neatgriešanos un citi dokumenti Latvijā iesniedzami tiesai ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(2) Tieslietu ministrija pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nosūta tos tiesai pēc bērna vai viena vai abu bērna vecāku vai aizbildņu dzīvesvietas, kā arī informē attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.

 

56.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt Civilprocesa likuma 644.12 pantu šādā redakcijā: 

644.12 pants. Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes pieņemta nolēmuma par bērna neatgriešanos sekas

(1) Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmums un citi dokumenti par bērna neatgriešanos Latvijā, kas pieņemti, pamatojoties uz 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13.pantu, saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 11.panta 6.punktu Latvijā ir iesniedzami tiesai ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(2) Tieslietu ministrija, saņemot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, tos nosūta tiesai pēc bērna dzīvesvietas, informējot attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.

(3) Tiesa, saņemot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, informē un aicina vērsties tiesā ieinteresētās personas saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 11.panta 7.punktu, ja tas ir piemērojams noteiktajā gadījumā.”

Atbalstīts

37. Izteikt 644.12 pantu šādā redakcijā: 

644.12 pants. Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes pieņemta nolēmuma par bērna neatgriešanos sekas

(1) Ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmums un citi dokumenti par bērna neatgriešanos Latvijā, kas pieņemti, pamatojoties uz 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 13.pantu, saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 11.panta 6.punktu Latvijā ir iesniedzami tiesai ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(2) Tieslietu ministrija, saņemot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, tos nosūta tiesai pēc bērna dzīvesvietas, informējot attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.

(3) Tiesa, saņemot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, informē un aicina vērsties tiesā ieinteresētās personas saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 11.panta 7.punktu, ja tas attiecīgajā gadījumā ir piemērojams.”

 

644.15 pants. Pieteikums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta

(1) Lai nodrošinātu prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, persona, kuras tiesības īstenot aizgādību vai aizbildnību ir aizskartas, var iesniegt tiesai pieteikumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja attiecīgā valsts ir 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencijas par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem līgumslēdzēja valsts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt tiesai arī kompetentās iestādes, lai piemērotu 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Padomes regulu Nr. 2201/2003.

(3) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

3) prettiesiski pārvietotā vai aizturētā bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un citas ziņas par bērnu, kā arī ziņas par bērna iespējamo atrašanās vietu un tās personas identitāti, ar kuru kopā bērns varētu atrasties;

4) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu vai ziņas par tā atrašanās vietu;

5) apstākļus, kas apstiprina attiecīgās personas aizgādības vai aizbildnības tiesības uz bērnu;

6) apstākļus, kas apstiprina bērna prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas faktu un civiltiesiskos aspektus;

7) pieteicēja lūgumu;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku.

……………………….

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.  644.15 panta trešajā daļā:

papildināt 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

"kā arī korespondences adresi Latvijā saziņai ar tiesu (tiesas dokumentu saņemšanai)";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt daļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"71vai pieteicējs vai viņa pārstāvis piedalīsies lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgā izpildē Latvijas teritorijā;".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā 644.15 panta trešās daļas 2. punkta grozījuma tekstā vārdus „saziņai ar tiesu (tiesas dokumentu saņemšanai)” ar vārdiem „tiesas dokumentu saņemšanai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38.  644.15 panta trešajā daļā:

papildināt 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

"kā arī korespondences adresi Latvijā tiesas dokumentu saņemšanai";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt daļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"71vai pieteicējs vai viņa pārstāvis piedalīsies lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgā izpildē Latvijas teritorijā;".

644.17 pants. Atbildētāja un bērna meklēšana

Ja atbildētāja vai prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, bet ir pamats uzskatīt, ka bērns atrodas Latvijā, tiesnesis pēc ieinteresētās puses lūguma pieņem lēmumu par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību.

 

46. Izteikt 644.17 pantu šādā redakcijā:

"644.17 pants. Atbildētāja un bērna meklēšana

(1) Ja atbildētāja vai prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, bet ir pamats uzskatīt, ka bērns atrodas Latvijā, tiesnesis pēc šā likuma 644.15 pantā minētā pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību.

(2) Tiesa aptur tiesvedību, ja pieņemts lēmums par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību.

(3) Tiesvedība tiek apturēta, līdz bērns vai atbildētājs tiek atrasts."

 

 

 

39. Izteikt 644.17 pantu šādā redakcijā:

"644.17 pants. Atbildētāja un bērna meklēšana

(1) Ja atbildētāja vai prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav zināma, bet ir pamats uzskatīt, ka bērns atrodas Latvijā, tiesnesis pēc šā likuma 644.15 pantā minētā pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību.

(2) Tiesa aptur tiesvedību, ja pieņemts lēmums par bērna vai atbildētāja meklēšanu ar policijas palīdzību.

(3) Tiesvedība tiek apturēta, līdz bērns vai atbildētājs tiek atrasts."

644.19 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, piedaloties pusēm. Tiesas sēdē uzaicina piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var to formulēt.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus. Tiesa izmanto atbilstošākās procesuālās iespējas, kā arī ātrāko pierādījumu iegūšanas veidu, lai lēmumu varētu pieņemt sešu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

(5) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz Latviju vai aizturēts Latvijā, tā pieņem lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vienā no šādiem gadījumiem:

1) laikposms pēc bērna prettiesiskas pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā nepārsniedz gadu, kopš attiecīgā persona vai iestāde ir uzzinājusi par bērna atrašanās vietu;

2) laikposms pēc bērna prettiesiskas pārvietošanas uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā pārsniedz gadu, bet bērns nav iedzīvojies Latvijā.

(6) Tiesa var pieņemt lēmumu par bērna neatgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz Latviju vai aizturēts Latvijā un pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ir pagājis vairāk nekā gads, kopš attiecīgā persona ir uzzinājusi vai varējusi uzzināt par bērna atrašanās vietu, bet šajā laikposmā tā nav vērsusies attiecīgajās institūcijās jautājumā par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta;

2) bērns ir iedzīvojies Latvijā un viņa atgriešanās neatbilst bērna interesēm.

(7) Šā panta sesto un septīto daļu piemēro, ciktāl to pieļauj 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai Padomes regula Nr. 2201/2003.

47.  644.19 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, piedaloties pusēm. Tiesas sēdē uzaicina piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var to formulēt. Bāriņtiesai ir šā likuma 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "lai lēmumu varētu pieņemt sešu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas";

 

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(4)1 Ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas ārvalstī, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.";

 

aizstāt septītajā daļā vārdus "sesto un septīto daļu" ar vārdiem "piekto un sesto daļu";

 

papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Lietas izskatīšanas gaitā tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespējamā lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes pasākumiem.

(9) Taisot lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesa norāda lēmuma labprātīgas izpildes termiņu un, ja iespējams, lēmuma labprātīgas izpildes kārtību. Lēmuma labprātīgas izpildes termiņu nosaka ne garāku par 30 dienām no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa lēmumā brīdina atbildētāju – ja lēmums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods un veikta piespiedu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.

(10) Tiesa lēmumā uzliek atbildētājam par pienākumu nekavējoties ziņot Tieslietu ministrijai, ja atbildētājs līdz nolēmuma izpildei maina savu dzīvesvietu vai atrašanās vietu vai tiek mainīta bērna atrašanās vieta."

58.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 47.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 644.19 pantu šādā redakcijā:

644.19 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, piedaloties pusēm. Tiesas sēdē uzaicina piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja vien tas nav piemēroti, ņemot vērā tā vecumu un brieduma pakāpi. Bāriņtiesai ir šā likuma 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus. Tiesa izmanto atbilstošākās procesuālās iespējas, kā arī ātrāko pierādījumu iegūšanas veidu.

(5) Ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas ārvalstī, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

(6) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz Latviju vai aizturēts Latvijā, tā pieņem lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(7) Tiesa pieņem lēmumu par bērna atgriešanos vai neatgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piemērojot 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai Padomes regulas Nr. 2201/2003 noteikumus.

(8) Lietas izskatīšanas gaitā tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespējamā lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes pasākumiem.

(9) Taisot lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesa norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei un, ja iespējams, lēmuma labprātīgas izpildes kārtību. Termiņu lēmuma labprātīgai izpildei nosaka ne garāku par 30 dienām no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa lēmumā brīdina atbildētāju – ja lēmums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods un veikta piespiedu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.

(10) Tiesa lēmumā uzliek par pienākumu atbildētājam nekavējoties ziņot Tieslietu ministrijai, ja atbildētājs līdz nolēmuma izpildei maina savu dzīvesvietu vai atrašanās vietu vai tiek mainīta bērna atrašanās vieta.”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

40. Izteikt 644.19 pantu šādā redakcijā:

644.19 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, piedaloties pusēm. Tiesas sēdē uzaicina piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Bāriņtiesai ir šā likuma 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par lietas izskatīšanai pietiekamu šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Izskatot pieteikumu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, izmantojot atbilstošākās procesuālās iespējas, kā arī ātrāko pierādījumu iegūšanas veidu.

(5) Ja tiesa konstatē, ka bērns atrodas ārvalstī, tā pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

(6) Ja tiesa konstatē, ka bērns ir prettiesiski pārvietots uz Latviju vai aizturēts Latvijā, tā pieņem lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(7) Tiesa pieņem lēmumu par bērna atgriešanos vai neatgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piemērojot 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai Padomes regulas Nr. 2201/2003 noteikumus.

(8) Lietas izskatīšanas gaitā tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespējamā lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes pasākumiem.

(9) Taisot lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesa norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei un, ja iespējams, lēmuma labprātīgas izpildes kārtību. Termiņu lēmuma labprātīgai izpildei nosaka ne garāku par 30 dienām no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa lēmumā brīdina atbildētāju – ja lēmums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods un veikta piespiedu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.

(10) Tiesa lēmumā uzliek atbildētājam par pienākumu nekavējoties ziņot Tieslietu ministrijai, ja viņšs līdz nolēmuma izpildei maina savu dzīvesvietu vai atrašanās vietu vai tiek mainīta bērna atrašanās vieta.”

644.20 pants. Lēmuma spēkā stāšanās un pārsūdzēšana

(1) Lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildāms nekavējoties.

(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(3) Ja lēmums pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

48. Izteikt 644.20 pantu šādā redakcijā:

"644.20 pants. Lēmuma spēkā stāšanās un pārsūdzēšana

(1) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

(2) Pirmās instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai."

59.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 644.20 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Ja lēmums pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.”

Atbalstīts

41. Izteikt 644.20 pantu šādā redakcijā:

"644.20 pants. Lēmuma spēkā stāšanās un pārsūdzēšana

„(1) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Ja lēmums pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas.

(2) Pirmās instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai."

644.21 pants. Apgabaltiesas kompetence

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(2) Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

49. Izteikt 644.21 panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(1) Apgabaltiesa blakus sūdzību izskata 15 dienu laikā pēc apelācijas tiesvedības ierosināšanas. Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:".

 

 

 

42. Izteikt 644.21 panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

" Apgabaltiesa blakus sūdzību izskata 15 dienu laikā pēc apelācijas tiesvedības ierosināšanas. Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:".

Pārejas noteikumi

……………..

12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 2011.gada 31.decembrim.

……………………

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

62.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

63.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt pārejas noteikumu 12. punktā skaitļus un vārdus „2012. gada 1. janvārī” ar skaitļiem un vārdiem „2017. gada 1. janvārī”.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

 Aizstāt pārejas noteikumu 13. punktā skaitļus un vārdus „2011. gada 31. decembrim” ar skaitļiem un vārdiem „2016. gada 31. decembrim”.

Juridiskā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 13. punktu šādā redakcijā:

„13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kādā bija spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim (pārejas noteikumu 12. punktā minētās normas, kas zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī).”

 

 

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

 Papildināt pārejas noteikumus ar 54. un 55. punktu šādā redakcijā:

   „54. Šā likuma 24. panta otrais teikums (par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas kompetenci pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izskatīšanā), kā arī grozījumi 403. pantā un 406.2 panta otrajā daļā (par pieteikumu iesniegšanu rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā) stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas noteic, ka rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas izskata pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

55. Grozījumi šā likuma 56. panta pirmajā un ceturtajā daļā stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī.”.

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 56. punktu šādā redakcijā:

„56. Šā likuma 24. panta otrais teikums (par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas kompetenci pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izskatīšanā) un 566. panta trešā daļa, kā arī grozījums, kas paredz izslēgt 34. panta otrās daļas ievaddaļu un grozījumi 403. pantā un 406.2 panta otrajā daļā (par pieteikumu iesniegšanu rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā) stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.64

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

43. Pārejas noteikumos:

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

„13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim (pārejas noteikumu 12. punktā minētās normas, kas zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī).”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 56. punktu šādā redakcijā:

„56. Šā likuma 24. panta otrais teikums [par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas kompetenci pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā izskatīšanā] un 566. panta trešā daļa, kā arī grozījums, kas paredz izslēgt 34. panta otrās daļas ievaddaļu, un grozījumi 403. pantā un 406.2 panta otrajā daļā (par pieteikumu iesniegšanu rajona [pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā] stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī.”

 

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.maijā.

65.

 

 

 

 

 

 

 

66.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Aizstāt likumprojekta teikumu „Likums stājas spēkā 2010.gada 1.maijā.” ar teikumu „Likums stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.”.

Juridiskā komisija

Izteikt norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik.

Nr.66

 

 

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

tresais.las.saeima.11doc.doc - tresais.las.saeima.11doc.doc

Start time: 14.12.2023 20:58:12 After doc accessing: 14.12.2023 20:58:12 After doc copying: 14.12.2023 20:58:12 End time: 14.12.2023 20:58:12 Doc created: 27.07.2011 12:41:28 Doc last mod: 27.07.2011 13:32:32 Doc manual: